Sociālajos medijos līdzjūtību Aksenokas ģimenei un darba kolēģiem izteicis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš norāda, ka ilggadējā Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja paliks piemiņā kā “gaišs sirdsapziņas un godaprāta cilvēks”.

Atvadīšanās no Aksenokas notiks 16. decembrī pulksten 12 no Krematorijas lielās zāles Rīgā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Aksenoka dzimusi 1936. gada 22. aprīlī toreizējā Liepājas rajonā.

Viņa beigusi Aizputes vidusskolu un Latvijas Valsts Universitātes tiesību zinātņu nodaļu.

Laikā no 1962. līdz 1990. gadam Aksenoka bijusi izmeklētāja LPSR prokuratūrā.

1967. gadā viņa sākusi strādāt prokuratūrā par zonālo prokurori, bet 1975. gadā vadījusi Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļu.

Laikā no 1990. līdz 1995. gadam Aksenoka bija Prokuratūras Sevišķi smago noziegumu izmeklēšanas pārvaldes priekšniece, ģenerālprokurora palīdze.

1995. gadā viņa kļuvusi par Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāju un šajā amatā nostrādājusi līdz 2007. gadam.

Aksenoka darbojusies pie daudzu skaļu krimināllietu izmeklēšanas, tostarp Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes speciālo uzdevumu milicijas vienības (OMON) uzbrukuma Iekšlietu ministrijai 1991. gada 20. janvārī.

Šoruden Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja režisora Roberta Daubura jauniestudējums “Ko var cilvēks”.

Izrāde vēsta par Aksenoku, stāsta centrā risinot krimināldrāmu, kas balstīta uz reālas krimināllietas pamatiem.