Muižniece vēlāk ierakstos “Twitter” norādīju, ka saistībā ar šo aicinājumu tiek gatavotas izmaiņas likumdošanā un ka grozījumu veikšana tiks skaidrota, pamatota un to ieviešanai tiks dots laiks.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) aģentūrai LETA pauda, ka Muižnieces aicinājums sakrīt ar Latvijā jau gadiem ilgi īstenotu pieeju, stiprinot valsts valodas lomu izglītības sistēmā. No ministres jāsagaida sīkāka informācija par piedāvājuma detaļām, kuras pašlaik nav zināmas, piebilda politiķis.

Tikmēr Nacionālā apvienība (NA) ierakstā savā “Twitter” kontā paziņojusi, ka pirmdien, 28.februārī, iesniegs likumprojektu pakotni sabiedrības saliedētībai un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas stiprināšanai izglītībā un darba tirgū. “Šajā satraucošajā laikā īpaši svarīgi stiprināt Latvijas valstiskumu un latviešu valodu kā nācijas identitātes kodolu,” uzsver NA pārstāvji.

NA līderis Raivis Dzintars informācijā medijiem akcentēja, ka latviešu valoda nav tikai komunikācijas līdzeklis, bet arī kultūras sastāvdaļa un pamatvērtība, tādēļ būtiski, lai tā tiktu nostiprināta ne tikai formāli, bet arī primāri – ikdienas komunikācijā.

Krievijas amatpersonu paziņojumi, ka Ukraina nekad nav pastāvējusi kā valsts un citi izteikumi, esot tikai apliecinājis to, cik svarīgi ir stiprināt savas valsts pamatvērtības, tostarp valsts valodu, skaidro ministre.

Lai stiprinātu valsts valodu, ir jāsniedz iespēja visiem bērniem, neraugoties uz to, kādā valodā viņi runā ģimenē, mācīties un iegūt izglītību latviešu valodā, ja nepieciešams, sniedzot papildus atbalstu latviešu valodas apguvei pirmajos skolas gados, sacīja politiķe.

Ministre uzskata, ka tieši šajā situācijā ir skaidri jāpasaka, ka Latvijas skolas vairs nav dalāmas pēc valodas apguves. Pēc viņas paustā, visiem Latvijā dzīvojošiem bērniem ir jābūt vienādām tiesībām uz vienādu kvalitatīvu izglītību un vienā vienīgajā valsts valodā.

Papildus ministre uzsver, ka arī Latvijas sportistiem, māksliniekiem un sabiedrībai kopumā ir jāsolidarizējas un skaidri jāparāda sava attieksme pret rīcību, ko īsteno Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Neesot pieņemami, ka laikā, kad no Krievijas agresijas iet bojā cilvēki, Latvijas sportisti vai mākslinieki piedalās Krievijas rīkotos vai sponsorētos pasākumos. Šāda nostāja esot jāņem visām Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Muižniece skaidroja, ka Latvijai ir jāseko citu valstu piemēriem, piemēram, Somijas hokeja klubam “Jokerit”. Viņa pauda, ka sports un kultūra ir maigās varas izpausme, ar kuru tādi agresori kā Putins rada maldīgu priekšstatu par sevi.

Jau iepriekš šonedēļ ministre minējusi, ka šī brīža politiskajā situācijā nav pieļaujama Latvijas sporta komandu, tostarp privāto sporta klubu, dalība Krievijā organizētos čempionātos. Muižniece ir lūgusi Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamentu sagatavot iespējamos grozījumus Sporta likumam, kas ierobežotu vai liktu pastiprināti izvērtēt Latvijas komandu iespējas startēt čempionātos, kas notiek ārpus ES.

Tāpat ziņots, ka neilgi pēc Putina pavēles sākt “militāru operāciju” Ukrainā kaimiņvalstī no dažādām pusēm ceturtdienas rītā iebrucis Krievijas karaspēks. Ukrainas armija iesaistījusies smagās aizstāvēšanās kaujās ar agresoriem.