Valdībā otrdien apstiprinātais pasākumu plāns 2024.gadam izstrādāts, ņemot vērā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto regulējumu un Saeimas virzītos grozījumus tajā.

Tas nosaka 75 valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un komersantu īstenojamos pasākumus desmit rīcības virzienos.

Ukrainas bēgļiem tiek nodrošināta uzturēšanās un tiesības uz nodarbinātību apliecinošu dokumentu izsniegšana, informācijas sniegšanas pakalpojumi, primārais atbalsts izmitināšanai un ēdināšanai, sociālā palīdzība, finansiālā atbalsta pasākumi, piekļuve izglītībai un veselības aprūpei, ar nodarbinātības veicināšanu saistīti atbalsta pasākumi, valodas apmācības, kultūrorientācijas un citi integrācijas pasākumi, kā arī nodrošina nepilngadīgo bez vecāku pavadības ieceļojušo personu tiesību un interešu nodrošināšanu.

Ukrainas bēgļiem iespējamā atbalsta apmērs vienam cilvēkam ir veidots, ievērojot pamatprincipu, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu/atbalsta apjoms nepārsniedz Latvijas iedzīvotājiem pieejamo atbalsta apmēru.

Pasākumu plāns attiecas gan uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas jau uzturas Latvijā, gan uz tiem, kas ieceļos 2024.gadā.

Pasākumu plānā iekļautos pasākumus turpinās koordinēt un nepieciešamības gadījumā papildu pasākumus nosaka Civilās aizsardzības Operacionālais vadības centrs, kuru vada Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs.

Plānā ietverto atbalsta pasākumu īstenošanai atbildīgo iestāžu kopējais aprēķinātais finanšu pieprasījums indikatīvi veido 80 882 175 eiro.

Atbilstoši nākamā gada budžetam noteikta apropriācija 70 miljonu eiro apmērā. Likums paredz iespēju finanšu ministram palielināt apropriāciju.

Jau ziņots, ka Ukrainas bēgļu plūsma saglabājas mērena un stabila, un

vidēji mēnesī no jauna ierodas 700-800 Ukrainas iedzīvotāji,

novembra beigās informēja Iekšlietu ministrijas IeM valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis.

Ņemot vērā, ka Latvija nevienu Ukrainas iedzīvotāju pie sevis speciāli netur un pārvietošanās ir brīva, ļoti precīza informācija par to, cik Ukrainas iedzīvotāju atrodas Latvijā, nav zināms, norādīja Bekmanis.

Dati liecina, ka pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai reģistrēti nedaudz vairāk nekā 46 000 Ukrainas iedzīvotāju.

Līdz ceturtdienai

Latvijas pašvaldībās kā aktīvi reģistrēti 32 927 Ukrainas iedzīvotāji,

kuri vērsušies pēc palīdzības.

No tiem 38% ir vīrieši, bet 62% sievietes. Visvairāk šīs personas reģistrētas Rīgā, Liepājā, Ludzas novadā un Daugavpilī.

No Fizisko personu reģistra šogad dzēsti 3130 ieraksti par pagaidu aizsardzību. Tas nozīmē, ka ukraiņi atgriezušies Ukrainā vai atraduši patvērumu citā Eiropas valstī.

Patlaban ar pašvaldības atbalstu izmitinātas 3117 personas, bet brīvo gultasvietu skaits ir 688.

Šogad Latvijā caur ārējo robežu ieceļojuši 98 886 Ukrainas pilsoņi, un lielākā daļa Latviju šķērsojusi tranzītā. Aptuveni 80% ieceļojuši caur robežu ar Krieviju.

Kopš šī gada 1.janvāra visiem Ukrainas iedzīvotājiem tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas ar derīgumu termiņu uz diviem gadiem. Šogad izsniegtas 19 611 atļaujas.

Starptautiski dati liecina, ka kopš Krievijas veiktā iebrukuma Ukrainu atstājuši aptuveni deviņi miljoni Ukrainas iedzīvotāji. ES valstīs kā aktīvi reģistrēti 4 135 974 pagaidu aizsardzības saņēmēji. Gandrīz puse uzturas divās valstīs – Vācijā un Polijā.

Saeima nesen galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašinātā atbalsta sniegšanu Ukrainas iedzīvotājiem pagarināt līdz 2024.gada beigām.

Atbalsta pagarinājums līdz 2024.gada 31.decembrim attieksies arī primāro atbalstu un izmitināšanu atbilstoši likuma nosacījumiem. Tāpat likumā precizēts regulējums attiecībā uz atbalsta apmēru, nodarbinātību veselības jomā un citos jautājumos.