Viņš norādīja, ka uz jebkuru draudu NATO gaisa, sauszemes vai jūras telpai alianse atbildēs ar izlēmīgu un samērīgu reakciju. Kavo-Dragone uzsvēra, ka par NATO gatavību nedrīkst būt šaubu.

NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs atzīmēja, ka NATO nevēlas konfrontāciju, taču nevilcināsies rīkoties, ja tas būs vajadzīgs kolektīvās aizsardzības nodrošināšanai.

Admirālis uzsvēra sabiedroto ātro rīcību, pārtverot Krievijas lidmašīnas un dronus, kas pārkāpuši NATO gaisa telpu. Viņš norādīja, ka, lai stiprinātu spējas reaģēt uz šādiem pārkāpumiem, izveidots NATO Austrumu aktivitātes centrs.

Tā ir jauna komandstruktūra, kas koordinē gaisa, sauszemes un jūras spēkus austrumu flangā. Centrs ir daļa no plašākas operācijas “Austrumu sardze”, kas nostiprinās alianses spējas efektīvāk un ātrāk reaģēt uz militāriem, hibrīdiem un kiberapdraudējumiem.

NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs norādīja, ka alianse turpina nelokāmi atbalstīt Ukrainu. Viņš uzteica ukraiņu karavīru profesionalitāti un apņēmību, kā arī Ukrainas sabiedrību, kā arī atgādināja, ka Ukrainas cīņa ir arī NATO cīņa.

“Kopā ar viņiem [ukraiņiem] mēs apgūstam mācības, kas palīdz sabiedrotajiem stiprināt atturēšanu un veikt steidzamas investīcijas aizsardzībā – sākot no jaunajām tehnoloģijām, ieročiem un sensoriem,” teica Kavo-Dragone.

Viņš arī atgādināja, ka šogad visiem sabiedrotajiem jāizpilda vai jāpārsniedz mērķis aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Admirālis uzsvēra, ka lēmums, kas pieņemts NATO samitā Hāgā, paredz līdz 2035.gadam ik gadu aizsardzības pamatvajadzībām un ar drošību saistītiem ieguldījumiem novirzīt 5% no IKP. NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs norādīja, ka Rīgā pārrunāti nākamie soļi šī lēmuma īstenošanā.

Kavo-Dragone uzsvēra, ka jau tagad redzami pirmie rezultāti un NATO sabiedrotie nostiprina savas pozīcijas, lai labāk atturētu un aizstāvētos pret pašreizējiem un nākotnes draudiem.

Viņš akcentēja nepieciešamību paplašināt transatlantisko aizsardzības industrijas sadarbību, aizsargāt kritisko infrastruktūru un stiprināt kiberdrošību. Viņš atgādināja, ka kiberuzbrukumi, tostarp pret lidostām, notiek nepārtraukti.

Viņš arī norādīja, ka militārās spējas vienas pašas nav pietiekamas – jāstiprina civilā sagatavotība un sabiedrības spēja kopīgi reaģēt uz krīzēm un satricinājumiem. Pēc admirāļa paustā, NATO to definē kā “visas sabiedrības pieeju drošībai”, kas balstās uz kopīgu aizsardzības kultūru.

Rīgā sestdien noslēdzās NATO augstākās militārās institūcijas – Militārās komitejas – konference. Sanāksmi vadīja Kavo-Dragone.

Tajā piedalījās arī Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs un Sabiedroto spēku virspavēlnieks transformācijas jautājumos admirālis Pjērs Vandjē.

Militārā komiteja ir NATO augstākā militārā institūcija, kas pārstāv visu 32 dalībvalstu bruņoto spēku komandierus.

Tās galvenais uzdevums ir sniegt Ziemeļatlantijas padomei vienprātīgu un profesionālu militāro padomu par to, kā visefektīvāk reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem.

Komiteja regulāri tiekas Aizsardzības spēku komandieru sesijās divas reizes gadā NATO galvenajā mītnē Briselē, kā arī reizi gadā vienā no sabiedroto valstīm īpašas konferences formātā.

Nepieciešamības gadījumā iespējamas arī ārkārtas sanāksmes. Ikdienas darbu nodrošina dalībvalstu militārie pārstāvji NATO galvenajā mītnē Briselē.