Bet, patiesību sakot, arī 14. Saeimas vēlēšanās, līdzīgi kā 13., divas trešdaļas deputātu ir jaunkalpi.

Jā, Saeimā iekļuvuši arī zināmi politiskie spēki, tomēr jaunas asinis ir iepludinātas, un varbūt labi, ka ne radikālā daudzumā. Daļa vēlētāju tātad bija par pārmaiņām, daļa – par stabilitāti, bet zelta vidusceļa variants varētu skanēt šādi – pārmaiņas noteiktas stabilitātes rāmī.

Taču, paskatoties uz vēlēšanu rezultātiem reģionālā kontekstā, kļūst neomulīgi. Dodiet vaļu šiem “alternatīvajiem” vēlētājiem un “mūs sāks atbrīvot”! No kā – no mājām, radiniekiem, draugiem… Tieši tā, kā tas pašreiz notiek Ukrainā.

Un vēl – paskatoties uz vēlēšanu rezultātiem Liepājā pa mikrorajoniem, redzam, ka, ja Liepāja būtu Latvija, tad Karosta būtu Daugavpils…

Daugavpilī pirmajā trijniekā ir “Stabilitātei!”, “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība. Un šī trijotne var veidot “valdību” ar 54 procentiem vēlētāju balsu. Turklāt turpat netālu ir arī “Suverēnā vara”…

Līdzīgi kā 54 Saeimas deputāta krēsli ir trim partijām, kas eventuāli varētu veidot īsto Latvijas valdību, – “Jaunajai vienotībai”, “Apvienotajam sarakstam”, Nacionālajai apvienībai. Visas valsts vēlēšanu uzvarētājs “Jaunā vienotība” Daugavpilī knapi pārsniegusi divu procentu robežu un ir 11. vietā.

Bet Karostā “valdību” varētu izveidot, piemēram, arī no trim Daugavpils variantā minētajiem spēkiem, kuriem klāt pieskaitīta tāpat pieminētā “Suverēnā vara” un, teiksim, “Latvija Pirmajā vietā”.

Interesanti, ka Liepājā visos mikrorajonos, izņemot Karostu, kur uzvarētājs ir “Stabilitātei!”, un Dienvidkurzemē visās bijušajās astoņu novadu teritorijās uzvarēja “Apvienotais saraksts”.

Bet varbūt labi, ka Latvijai lojālajam vairākumam ir šie pretspēki. Ka ir tādi, kas atklāti demonstrē prokremlisku noskaņojumu.

Tas neļauj mums ieslīgt pašapmierinātībā, atgādina mums to, ka brīvībai nav bezgalības garanta un to vajag aizstāvēt, par to vajag cīnīties.

Jau otro nedēļu notiek taustīšanās – tā varētu nosaukt valdības veidošanas sākumposmu. Un uzreiz redzams, ka “Jaunajai vienotībai” tik vienkārši neklāsies, kaut arī tai ir vairāk nekā ceturtdaļa no visiem Saeimas mandātiem. Jo “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) ir kā divi pret vienu, runājot par potenciālo “Progresīvo” ņemšanu valdībā. Proti, šīs divas apvienības ir pret “Progresīvo” aicināšanu, “Jaunā vienotība” (JV) – par.

AS un NA pretestībai ir divi galvenie iemesli, ja mēs atmetam ideoloģiskos, kuri dažkārt nemaz nav tik liels bubulis, kā to pasniedz. Kādēļ gan AS un NA būtu jādalās ministru portfeļiem vēl ar kādu? Otrs – triju partiju koalīcijā ir lielākas iespējas iespaidot, manipulēt, šantažēt Krišjāni Kariņu un JV, ja viņš atkal kļūs par premjeru.

JV savukārt to labi apzinās un vēlētos vēl vienu partneri, kas var slāpēt valdības šūpināšanu. Turklāt zināms, ka nacionāļi šad tad mēdz piecirst kāju, bet AS sastāvs ir visai raibs, ir arī pārbēdzēji un par viņu politisko un emocionālo noskaņojumu grūti spriest.

No otras puses, daļa vēlētāju – pavisam par “Progresīvajiem” atdeva balsis vairāk nekā 6 procenti no vēlēšanu dalībniekiem – balsoja par pārmaiņām. Tie ir vairāk nekā 56 tūkstoši cilvēku, un varbūt “Progresīvie” būtu pelnījuši nonākt valdībā, taču konservatīvajiem spēkiem acīmredzot ir bailes viņus laist sev klāt.

Pasaulē savukārt epicentrā nu jau astoto mēnesi ir Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu. Krievijai karalaukā klājas aizvien smagāk, izvērsta mobilizācija, propagandisti mainījuši akcentus, kļuvuši stipri piezemētāki, tā teikt, asti iežmiedzot kājstarpē. Sāk bļaustīties TV ekrānā, ka pietiek melot…

Tas viss tiešam izskatās nožēlojami. Bet vēl pavisam nesen vicināja dūres un stāstīja, ka krievu pasaule savā ceļā visus noslaucīs.

Nesaprotu, ar kādām “zālēm” ir jābaro Krievijas iedzīvotāji, lai viņi tiešām noticētu, ka tas, ko Putins sauc par referendumiem Ukrainas Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos teritoriju pievienošanai Krievijai neizprotamās robežās, ir īsts…

Kā var kara apstākļos rīkot referendumu, kā var anektēt teritorijas, pa kurām iet frontes līnija? Kremļa runasvīrs Peskovs, atbildot uz jautājumu, kādās robežās tad būs Zaporižjas un Hersonas apgabali, sāka murgot, ka tas tikšot “apspriests” ar šo apgabalu iedzīvotājiem.… Tas taču ir visīstākais absurds.

Ukrainas armija atkarojusi plašas teritorijas, bet aizvadītajā nedēļā uzbrukumi bija nobremzējušies, to temps apsīcis, atsevišķās vietās pretuzbrukumā dodas Putina armija, arī nesen mobilizētie, kas tiek mesti kaujas laukā kā “lielgabalu gaļa”.

Ievērības cienīgs notikums ir sprādziens uz Krimas tilta agrā sestdienas rītā pagājušajā nedēļā, kas tika gaidīts jau labu laiku. Tilts ir papostīts, un Krievijas armija atriebības kārē lidina uz Ukrainas pilsētām raķetes, kas nogalina mierīgos iedzīvotājus un iznīcina civilo infrastruktūru un ēkas.

Jautājums – vai tiešām viņu raķešu arsenāls ir nebeidzams? Precīzās raķetes it kā esot uz izsīkuma robežas, citu vēl esot daudz. Faktiski jau ar neko citu Krievijas armija nespēj atbildēt kā vien ar terorismu. Kaujas laukā cīņas īsti nevedas, bet svaidīties ar atombumbām būtu pašnāvība pašai Krievijai. Atliek vien dumji darbināt raķešu iekārtas pa Ukrainu, nodarot pēc iespējas lielākas ciešanas un sāpes, nogalinot un lejot cilvēku asinis.

Krievija nevar uzvarēt, tas ir pilnīgi skaidrs. Nevar ļaunums nostāties pret visu saprātīgo civilizāciju un triumfēt. Taisnība uzvarēs.

​Latvijā

​Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Sākas sarunas par jaunās valdības veidošanu.

Saeimas komisija atbalsta minimālās algas palielināšanu līdz 620 eiro.

Pilsētvidē un mežos notiek militārās mācības “Namejs 2022”.

​Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Egils Levits pilnvaro Krišjāni Kariņu sākt konsultācijas par koalīcijas izveidošanu.

​Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Krievija anektē Ukrainas teritorijas neizprotamās robežās.

Sprāgst Krimas tilts, Krievija šauj raķetes pa Ukrainas pilsētām.

Nobela Miera prēmija piešķirta Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas aktīvistiem.

​Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

​EK prezidente Urzula fon der Leiena apsver iespēju ieviest gāzes cenas griestus.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.