liepajniekiem.lv
Vispirms par pozitīvo un to, kur vismaz man nav īpašu šaubu par pareizu rīcību.
Sanitas Osipovas iecelšana par Augstākās tiesas tiesnesi ar otro piegājienu, kā arī parlamenta noraidošais balsojums jautājumā par Latvijas paraksta atsaukšanu no Stambulas konvencijas rāda, ka vismaz šāda veida jautājumus jaunā koalīcija spēj risināt daudz saprātīgāk un efektīvāk nekā iepriekšējā.
Bet no tiem neērtajiem jautājumiem viens ir saistīts ar valsts valodu neprotošo nepilsoņu turpmāku uzturēšanos Latvijā.
Jau labu laiku šis temats tiek viļāts, un šoreiz atļaušos būt personisks – es nezinu, kā būtu labāk un kā būtu pareizi. Man, klausoties un lasot visdažādākos argumentus, tā arī nav izkristalizējies viens tāds skaidrs un ideāls rīcības modelis.
No vienas puses,
laiku pa laikam par sevi liek manīt “patriotiskais latvietis”, kuram gribas, lai tie, kuri valsts iedibinātajai kārtībai gadiem ilgi spļauj virsū “no augsta kōk”
(atsauce uz M. Brauna un U. Bērziņa “Maugļa” pērtiķiem), beidzot saņemtu pēc nopelniem. Nu, tāds kā drusku pārprasta taisnīguma un lētas atriebības mikslis.
Tāpat kā pēc nopelniem būtu jāsaņem satiksmes noteikumu pārkāpējiem, amatpersonu pilnvaru pārsniedzējiem… Ai, nu garš tas saraksts sanāk.
No otras puses, brīdī, kad es tā tīri praktiski mēģinu iztēloties, kā cilvēki, kas tuvojas savas dzīves novakarei, ar valsts izsniegtajiem 30 eiro kabatā tiek pavadīti līdz Zilupei, kaut kas šajā iztēles uzburtajā ainā man liekas nepareizi.
Es cenšos ignorēt pastulbos strīdus par jēdzieniem “deportācijas” un “genocīds”, cenšos bez vajadzības nedomāt par vēsturisko netaisnību, kas nodarīta latviešu tautai,
bet izlobīt to vienu zelta vidusceļu, pareizo rīcību man tik un tā neizdodas.
Un domāju, ka jaunajai koalīcijai šo uz laiku atlikto (tātad pēc būtības pagultē paslaucīto) jautājumu atrisināt ar vienu vienīgo pareizo atbildi būt tikpat grūti.
Aizdomīgi līdzīgs šim jautājumam ir no jauna aktualizētais stāsts par sabiedriskā medija raidīšanu krievu valodā.
Saeima pagājušajā nedēļā apstiprināja atjaunoto Valsts aizsardzības koncepciju, kura, starp citu, paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra Latvijā sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.
No vienas puses, tā kā negribētos no informatīvās telpas izstumt tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nepietiekamu prasmju un droši vien arī patiesas vēlēšanās trūkuma dēļ ziņas par Latvijā un pasaulē notiekošo izvēlas saņemt sev saprotamākā valodā.
Bet, no otras puses,
man nav īstas pārliecības, ka jēgpilni un, pats galvenais, rezultatīvi būs turpmākie centieni par valsts naudu ar sabiedriskā medija starpniecību iebarot vēlamo informāciju cilvēkiem, kuri to nemaz īsti nevēlas.
Nevar nepieminēt arī to, ko pagājušajā nedēļā atgādināja Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Kaprāns, proti, ka Nacionālās drošības koncepcijā ir minēts arī latentais etniskais konflikts, kurš ar sabiedrisko mediju “atkrieviskošanu” vai latviski ”ne bū, ne bē” nejēdzošo krievu pensionāru izraidīšanu no valsts diez vai mazināsies.
Jo būs jau arī tie šai valstij ne pārāk draudzīgie nepilsoņi vai pat pilsoņi, kuri šeit paliks. Un diez vai būs priecīgi par šīm pārmaiņām.
Bet tāpat jāsaprot, ka visu 30 gadu gaitā neskaitāmie mēģinājumi paveikt kaut ko integrācijai (lai kas ar to arī nebūtu domāts) līdzīgu ir izgāzušies kā veca sēta.
Varbūt jāpieņem, ka daļa padomju okupācijas seku ir tādas, kuru pilnīgai likvidēšanai ir nepieciešams laiks, turklāt ilgs laiks. Ka tas nav nekas tāds, ko var izdarīt vienā dienā – kā Skrundas radiolokācijas stacijas uzspridzināšana, vai ar vienu parakstu – kā vienošanās par okupācijas karaspēka izvešanu.
Un varbūt jāpieņem realitāte tāda, kāda tā ir, – mums ir un kādu laiku vēl būs etniski visai polarizēta sabiedrība, jo nav jau tā, ka ļoti satraucošs būtu fakts, ka kāda ģimene mājās savā starpā sarunājas ne latviešu valodā.
Lielāko apdraudējumu valsts drošībai rada atsevišķu cilvēku vēlme mainīt valsts iekārtu vai pat panākt valsts iznīcināšanu.
Jā, valodas jautājums ir svarīgs, tomēr vairāk būtu jārunā par to, kāds ir konkrētā medija atspoguļotais saturs – vai tas ir vērsts pret sašķelšanu, vai tas ir vērsts uz iecietību, uz plurālismu un demokrātiju?
Faktiski runa ir par mediju kvalitāti, un, ja ar sabiedriskajiem medijiem latviešu valodā viss ir kārtībā (ja neskaita mūžīgo finansējuma trūkumu), tad, palasot rus.lsm.lv saturu, reizēm var atrast visai dīvainas pērles, kuras, tā vien šķiet, kāds apzināti izkaisa, lai izsauktu “turbopatriotu” pērkonus un zibeņus.
Un tad jau viens solis līdz kliedzieniem par Kremļa naratīva izplatīšanu par valsts naudu.
Bet ko darīt ar tiem valsts valodu neprotošajiem Krievijas pilsoņiem, kuriem pagaidām iedots laiks laboties? Apzinoties, ka liela daļa no tiem, kuri līdz šim neko nav darījuši, lai savu uzturēšanos šajā valstī padarītu legālu, neko nedarīs arī tagad, kad, tā teikt, ūdens smeļas mutē? Un tad visi tie argumenti par to, ka latviešu valodu viņi neprot tādēļ, ka neviens ar viņiem nerunā latviski un krievu valoda tiek piedāvāta visur?
Tas izskatās pēc labākā iemesla, kādēļ būtu jāslēdz sabiedriskie mediji krievu valodā – vismaz viens iemesls iemācīties latviski.
Visus šos daudzos jautājumus, redzējumus un viedokļus es diezgan apzināti maisu vienā katlā, lai, tēlaini izsakoties, raksturotu, kāds kiš-miš ar rozīnēm patiesībā valda mūsu sabiedrībā.
Tā vismaz tuvākajā laikā noteikti nekļūs par viendabīgu masu, jo kaut kur dziļi būtībā visa mūsu apjēga par savu valsti un sabiedrību, par mums pašiem ir visai haotiska.
Bet, ja viss ir pārāk sapiņķerēts un samudžināts, nav jēgas raustīt visus pavedienus reizē.
Un pats vienkāršākais un arī svarīgākais pavediens varētu būt mūsu Satversme, kuras 4. pants pirms 25 gadiem ne velti tika papildināts ar vārdiem: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”
Varbūt sāksim ar šo, un tad, balstoties uz pamatlikumu, meklēsim risinājumus tai putrai, kas savārīta atjaunotās neatkarības gados.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Satversmes tiesa par neatbilstošām atzīst normas, kuras nosaka minimālo ienākumu slieksni.
Virza ieceri samazināt hipotekāro kredītu likmes.
Saeima apstiprina aktualizēto Valsts aizsardzības koncepciju.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Saeima apstiprina bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu Augstākās tiesas tiesneses amatā.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Palestīniešu kaujinieki uzbrūk Izraēlai.
Kijivā notiek ES Ārlietu padomes tikšanās.
Paziņo Nobela prēmiju laureātus.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Pirmo reizi vēsturē atlaiž ASV Pārstāvju palātas spīkeru – amatu zaudē republikānis Kevins Makartijs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.