liepajniekiem.lv
Par redzamākajiem nedarbiem ir parūpējusies Nacionālā apvienība, kuras deleģētie ministri šai valdībai atvēlētos dažus mēnešus acīmredzot nolēmuši izmantot pēc pilnas programmas.
Šajā nerakstītajā un nekur nedeklarētajā programmā
pārliecinoši dominē izrēķināšanās ar sev netīkamām organizācijām, amatpersonām un “liberālās pasaules” ļaunajiem.
Ierasts, ka, koalīcijas valdības veidojot, premjers un finanšu ministrs ir no vienas partijas, jo, šādā tandēmā strādājot, iespējams realizēt konsekventu valdības politiku.
Kulberga valdībā dominē jauns saskanīgais pāris – iekšlietu un kultūras ministru noslēgtā partnerība, kura, rokai roku mazgājot, jau ķērusies pie zinātnes un kultūras projektu vētīšanas.
Kultūras ministrija, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas sniegto atzinumu, lēmusi apturēt biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” sadarbībā ar biedrību “Ascendum” un biedrību “Latvijas Jaunā teātra institūts” īstenoto projektu “Kultūras dažādības festivāls kā koprades un integrācijas veicinātājs”.
Nacionālā apvienība bez mazākās slēpšanās izmanto pašas vadītās ministrijas, lai priekšvēlēšanu laikā vērstos pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas, iespējams, pārstāv partijai netīkamu viedokli un cīnās par “nepareizajām” vērtībām.
Politiskais spiediens nav viedokļu dažādības izpausme.
Tā ir varas pozīcijas izmantošana, lai iebiedētu citādi domājošos un viedokļu dažādību gluži vienkārši apklusinātu.
Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava pēc traģēdijas Priekulē, kur piedzēries policists ārpus darba laika nosita cilvēku, ir rosinājis sākt dienesta pārbaudi pret Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.
Te jāatceras nesenā sāga ap (ne)notikumu Rīgā, kur kāda sieviete sociālās tīklošanās vietnēs apgalvoja, ka Rīgas centrā, skvērā pie Latvijas Universitātes, viņai uzmākušies divi vīrieši, kurus viņa raksturoja kā Indijas vai Pakistānas izcelsmes.
Ieraksts guva ļoti plašu rezonansi, un uz to reaģēja arī politiķi. Valsts policija uzsāka kriminālprocesu, ievāca liecības un pārskatīja plašu videonovērošanas kameru ierakstu klāstu no apkārtnes.
Viss beidzās ar to, ka kriminālprocesu izbeidza, jo izmeklēšanā tika secināts, ka sievietes aprakstītie seksuāla rakstura uzbrukuma apstākļi nav apstiprinājušies.
Vienlaikus policija sāka pārbaudi par iespējamu apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu un sabiedrības maldināšanu.
Es nedodu ne pieci, ka jaunā iekšlietu ministra vēlme izsaukt uz paklāja policijas priekšnieku netieši nav saistīta ar policijas veikto izmeklēšanu un tās “nepareizajiem” rezultātiem.
Lietas iznākumu komentēja arī policijas priekšnieks Armands Ruks, un viņa izteikumi un secinājumi bija ļoti konkrēti – nekāda uzbrukuma nav bijis.
Ginta Vilcāne – sieviete, kas sociālās tīklošanās vietnēs palaida sākotnējo pīli, – ir cieši saistīta ar Nacionālo apvienību un iepriekš kandidējusi vēlēšanās no tās saraksta.
Es neapgalvoju, ka Nacionālā apvienība būtu organizējusi vai koordinējusi viņas sākotnējos publiskos paziņojumus par iespējamo uzbrukumu. Tomēr zināmas šaubas var rasties, jo
priekšvēlēšanu laikā nacionāļu paustais naratīvs, kas vērsts pret visu veidu citādajiem un nepareizajiem, kļūst īpaši agresīvs.
Kādēļ tā diskreditēt nacionālo un patriotisko tēmu? “Nelietīgi valkāt” un tādā veidā banalizēt vai padarīt netīkamu var gandrīz jebko. Ar simboliem tas izdarāms īpaši viegli, jo nacionālās saites nav nekas slikts.
Jēgpilnas un mērenas patriotisma formas pieder pie skaistajām cilvēces radītajām vērtībām. Pārliecība, ka mana nācija ir unikāla, ka tā pelna manu uzticību un ka man ir īpaši pienākumi pret tās locekļiem, iedvesmo rūpēties par citiem.
Mierīgās, pārtikušās un liberālās valstīs – piemēram, Zviedrijā, Vācijā un Šveicē – cilvēkiem piemīt visnotaļ spēcīga nacionālā apziņa.
Problēmas sākas tad, kad labdabīgs nacionālisms pārvēršas par šovinistisku ultranacionālismu.
Tā vietā, lai uzskatītu, ka mana nācija ir unikāla (jo tādas ir visas nācijas), var aplipt ar ideju, ka mana nācija ir pārāka. Un tā jau ir auglīga augsne vardarbīgiem konfliktiem.
Tādēļ, pirms prasīt policijas priekšnieka atbildību par dzēruša policista pastrādātu noziegumu, vēlos jautāt – kā tas nākas, ka mēs, it kā civilizēta sabiedrība, vēl joprojām ik dienas saskaramies ar to, ka konflikti tiek risināti ar fiziska spēka palīdzību?
Un vai nacionāļu kūdīšana un urrāpatriotu solījumi dot pa purnu visiem imigrantiem un tāpat arī visiem pārējiem citādajiem mūsu sabiedrību padara labāku?
Liberālā demokrātija ir vienīgā politiskā sistēma, kurā valda uzskats, ka valsts uzdevums ir veicināt cilvēku labklājību, drošību, brīvību un tiesību aizsardzību, tātad – vienīgā sistēma, kuras pastāvēšanas viens no galvenajiem mērķiem ir labāka dzīve mums visiem.
Tas, ko pašlaik dara Nacionālās apvienības politiķi, nekādi nesader ar liberālās demokrātijas pamatprincipiem.
Banalizētās un agresīvās it kā patriotisma izpausmes drīzāk raisa pretēju reakciju, nevis vairo mīlestību pret savu zemi, valsti un tautu. Liberālisma jēdziena padarīšana par lamuvārdu ir tādi paši meli kā Vilcānes kundzes stāsts par indiešu vai pakistāņu uzmākšanos.
Liberāla demokrātija ir ierakstīta mūsu valsts Satversmē, un pēc šāda principa ir veidota arī lielākā daļa Rietumu kultūras valstu.
Mēs vismaz pagaidām vēl esam liberāla demokrātija. Tas neizslēdz to, ka valdības un to īstenotā politika var būt gan liberālākas, gan konservatīvākas.
Varbūt jāatgādina, ka Krievijas oficiālajā retorikā liberālisms bieži tiek raksturots kā Rietumu ideoloģija, kas apdraud tradicionālās vērtības un valsts suverenitāti.
Tās “tradicionālās vērtības”, kas raksturīgas zemei uz austrumiem no Zilupes, ir tas, ko mēs nekādā gadījumā nevēlamies redzēt šajā zemē.
Tieši šis vērtību jeb kultūru karš ir tas, ko izcīna Ukraina.
Jā, mēs esam nacionāla valsts ar savu valodu, vēsturisko mantojumu un citām unikālām lietām, bet tieši Rietumu liberālās demokrātijas vērtības ir tas, ko mēs atguvām Dziesmotajā revolūcijā un ko mums jāturpina aizstāvēt un sargāt arī šodien.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valdība apstiprina slimnīcu tīkla reformu.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume iesniedzis atlūgumu, lai dotos izdienas pensijā.
Ažiotāžu raisa amerikāņu mūziķa Pitbull koncerta atcelšana.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Pēc Priekules traģēdijas iekšlietu ministrs rosina sākt dienesta pārbaudi pret Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Tūkstošiem nelegālo imigrantu no Marokas ierodas Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvā Seutā.
Ukrainas prezidents Baltajā namā apspriež raķešu “Patriot” iespējamo ražošanu Ukrainā.
Ļubļinas reģionā Polijas austrumos nokrīt Krievijas raķete.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess taisnojas par Seutas krīzes cēloņiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
