Sarežģīts laiks

Veco trīssavienību nu nomainījusi jaunā, kurā “Jaunajai vienotībai” (JV) ir vēl lielāka ietekme – puse ministru portfeļu.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Progresīvie” (P) vismaz jaunās valdības veidošanas sākumposmā ir rāmi un paklausīgi. Abi mazākie koalīcijas partneri turklāt saprot, ka nav īsti cita varianta, lai vispār atrastos valdībā, jo to izslēdz “Apvienotā saraksta” (AS) un Nacionālās apvienības (NA) iepriekš paustais, nevēloties pievienoties šādam formātam.

Ar disciplīnu vismaz pirmajā balsojumā par valdības apstiprināšanu Saeimā viss bija kārtībā. Bet – kā būs turpmāk? 52 balsis plus viena deputāta Burova balss ir maz.

Opozīcija jau steidz prognozēt, ka jaunās valdības mūžs būs īss.

Ja arī nebūs nemaz tik īss, grūti noticēt, ka Siliņas valdība nostrādās līdz 15. Saeimas vēlēšanām – 2026. gada oktobrim – tātad vairāk nekā trīs gadus.

Smiltēns, Dzintars, Rosļikovs, Šlesers jau kaļ plānus, kā pārmācīt JV. Un vai jūs, cienījamie lasītāji, domājat, ka šajā darbā viņiem traucēs ideoloģiskās atšķirības?

Interesanti, ka pirms jaunās valdības apstiprināšanas tango uzdancoja iepriekšējā veselības ministre Līga Meņģelsone, kas ar vienu kāju jau bija iedejojusi JV barikāžu pusē, bet pēc tam pārdomāja – acīmredzot piesolītais amats nebija pārāk labs.

Citādi viņu varētu uzskatīt par pirmo pārbēdzēju no AS nometnes, kaut arī viņa nemaz nav deputāte.

Interesanti, ka LTV raidījumā “Šodienas jautājums” žurnāliste Anete Bērtule, ja nemaldos, trīs reizes Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam uzdeva jautājumu, vai AS iekšienē valdīja vienprātība, ka jāpaliek opozīcijā, bet viņš tā arī uz to neatbildēja.

Arī AS idejiskais tēvs Uldis Pīlēns no skaidras atbildes uz līdzīgu jautājumu televīzijā izvairījās.

Tas nozīmē, ka viedokļi dalījās, bet AS politiķi nolēma slēgtajā sēdē diskutēto ārā nelaist. Redzēsim, kam labāk veiksies ar politisko tirgošanos – JV vai opozīcijai.

Sanāk, ka jaunās valdības kuģis jau savos pirmsākumos ir devies vētrā. Vienu iemeslu jau minēju – opozīcijas centieni šūpot laivu un pārvilināt koalīcijas deputātus savā pusē.

Vēl ir citi. Piemēram, Lemberga faktors. Ja nu kā īlens no maisa izlien ārā kāds viņa lobēts lēmumprojekts, ko var saskatīt ar neapbruņotu aci? Ko tādā gadījumā darīs JV? Solīja taču nepieļaut viņa ietekmi.

Nav līdz galam skaidrs, vai ZZS un P ir uzticami partneri, neprognozējamības risks pastāv, turklāt ir uzskatāmi piemēri nesenajos notikumos Rīgas domē.

Un vēl. Jaunajai trīssavienībai ir savāds politiskais spektrs.

Kāda tad īsti būs jaunā valdība: labēji centriska vai kreisi centriska? Un tas var būt iemesls strīdu attīstībai.

Visu minēto politisko apvienību tālākā nākotne ir grūti prognozējama. JV rokās ir vairāki trumpji.

Ja valdība tiešām uzsāks dinamiski, risinās Latvijas iedzīvotāju galvenās problēmas un sabiedrība to novērtēs, koalīcijas partijas būs ieguvējas. Ja ne, pie valsts vadības grožiem būs klāt jāķeras citiem spēlētājiem.

Šis mūsu valstij tiešām ir sarežģīts laiks.

Zemāk vairs nevar

Runājot par Putina Krieviju, acīmredzama ir aizvien dziļāka un dziļāka nolaišanās līdz pašām padibenēm. Brāļošanās ar Ziemeļkoreju? Zemāk jau vairs nav kur krist. Teju nedēļu Kims Čenuns pavadīja Krievijā, kur priecājās par krievu raķetēm un kara rūpniecību.

Protams, Krievijai no starptautiskām sankcijām pakļautās Ziemeļkorejas vajag tikai vienu – ieročus un munīciju. Ieroču darījums abu diktatoru starpā būtu civilizētās pasaules principu klaja ignorance.

Kims Krievijā jutās kā mājās. It kā nemaz nebūtu izbraucis no Ziemeļkorejas, vienā no intervijām sacīja Krievijas opozīcijas pārstāvis, jurists Marks Feigins. Taču analītiķi gan teic, ka ar Ziemeļkorejas palīdzību Krievija nevarēs būtiski palielināt spiedienu uz Ukrainas bruņotajiem spēkiem kaujas laukā.

Labākajā gadījumā agresoram izdosies noturēt šā brīža militāro intensitāti, palīdzot aizlāpīt lādiņu iztrūkumu, nevis to palielināt. Taču arī tas, protams, nozīmē vairāk bojā gājušo ukraiņu karā.

Melu propaganda Krievijā sasniegusi neredzētas virsotnes.

Īsta greizo spoguļu karaļvalsts, kad valstsvīru runātā jēga ir diametrāli pretēja realitātei.

Putins mikrofonā vervelē par to, ka valstī ikvienam ir tiesības nepiekrist varas pozīcijai, kamēr aizvien vairāk un vairāk cilvēku tiek sēdināti aiz restēm par “armijas diskreditāciju”.

Krievus savā zemē var sodīt par miermīlīgiem zīmējumiem, neveikli pateiktu domu vai vārdiem.

Savu patieso seju parādījis agrākais Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas, bijušais žurnālists Andrejs Mamikins, kurš nule pārcēlies uz dzīvi Krievijā.

Nu, prātu pilnībā izkūkojis.

Intervijā viņš klāsta, ka Krievija, viņaprāt, šobrīd esot visbrīvākā valsts pasaulē… Un ka pati sliktākā skola Krievijā ir labāka par labāko skolu Rīgā… Un aizmuldējās pat tik tālu, ka savu aizbraukšanu salīdzina ar bēgšanu no nacistiska režīma… Tiešām – zemāk vairs nevar.

Ziniet, Latvijā varētu vieglāk uzelpot, ja arī citi šādi mamikini brauktu uz savu etnisko dzimteni.

Jaunā premjerministre Evika Siliņa apsardzes pavadībā ierodas uz Ministru kabineta 42. svinīgo sēdi.

​Latvijā

​Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Saeima apstiprina Evikas Siliņas jauno valdību.

Par diviem gadiem pagarina valodas pārbaužu termiņu Krievijas pilsoņiem.

Kuldīgas vecpilsētu iekļauj UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

​Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Par iespējamu četru miljonu eiro prettiesisku iegūšanu pašvaldībai KNAB uzmanības lokā nonācis Valmieras novada mērs Jānis Baiks.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns gandrīz nedēļu pavada Krievijā.

Ukraina veic sekmīgus triecienus pa militārajiem objektiem Krimā.

Baltijas valstis, Somija, Polija aizliedz iebraukt automašīnām ar Krievijas numuriem.

​Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņo, ka Ukrainu un Moldovu varētu uzņemt ES bez izmaiņām Eiropas līgumos.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.