Sarunām “durvis vaļā” palikšot arī PP. Taču, sniedzot vērtējumu līdz šim notikušajām sarunām, Ķirsis vērtēja, ka PP pieeja liecināja, ka “Par/Progresīvajiem” neesot nopietni nolūki šajā procesā. Politiķis izklāstīja vairākas problēmas līdzšinējo sarunu gaitā ar PP.

Plānojot sarunas ar citām partijām, Ķirsis nosauca vairākus kritērijus, pēc kuriem vērtēšot, vai konkrētie spēki atbilst “valstiskai stājai”. Svarīgākais kritērijs būšot tas, vai partija pērn atbalstīja un nebalsoja pret “okupekļa” nojaukšanu Uzvaras parkā, kā vai partijas uzreiz nostājās pret Krievijas karu pret Ukrainu.

Kā piebilda Ratnieks, no NA puses būs svarīgi, lai koalīcijā nestrādātu “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība (LKS).

Ķirsis atstāstīja līdzšinējo koalīcijas sarunu gaitu, sūrojoties par nepārtrauktajām problēmām, kas tās pavadot. Politiķis sacīja, ka sarunās mēnesi notikusi “mīņāšanās uz vietas” un, lai gan JV un trīs partiju bloks visu laiku piedāvājis daudz biežāk tikties, tomēr no PP puses šāds dinamisms neesot bijis.

Tikšanos gaitā esot mainījusies “Par/Progresīvo” pieeja, vienbrīd viņiem liekot uzsvaru, ka jārunā par darbiem, citreiz – par amatiem, un vēlāk – par darbības principiem. Ķirsis apgalvoja, ka trīs partiju bloks sekojis šīm partneru vēlmēm, tajā skaitā piedāvājot memoranda tekstu par tālākas sadarbības principiem.

Partijas gaidījušas, taču PP kādu laiku neesot sniegusi priekšlikumus memorandam, līdz to izdarīja šodien “ar nedēļas nokavēšanos no paredzētā termiņa”, sacīja JV politiķis. PP arī ticis piedāvāts Pilsētas attīstības komitejas amats, taču viņi tam nav piekrituši, piedāvājot atkal kaut ko jaunu, sūkstījās Ķirsis, kurš uzskata, ka tas neesot nopietni un ka “Par/Progresīvo” attieksme kopumā esot laika “bezatbildīga vilcināšana”.

Tāpat trīs partiju kodols esot dzirdējuši, ka PP vidū neesot vienprātības. Šodienas četru pušu sarunās no viņiem nav sagaidīta pozitīva atbilde, vai pieņemot PP piedāvājumu, koalīcijas izveidošanu atbalstītu visi 14 “Par/Progresīvo” Rīgas domes deputāti, atzīmēja galvaspilsētas priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs.

Ozola un Ratnieks kritiski vērtēja, ka PP frakcija savā šodienas piedāvājumā sākusi dalīt amatus citām frakcijām vai konkrētiem citu frakciju deputātiem. KR politiķe norādīja, ka no PP kādiem politiķiem viņas vārds jau iepriekš ticis “locīts” saistībā ar kādu citu amatu, bet “tikai aizmirsa apspriesties” ar pašu politiķi. Tas neliecina par nopietnu attieksmi politikā, vērtēja Ozola.

Ratnieks atzīmēja, ka no PP frakcijā ietilpstošās partijas “Kustības “Par!”” deputātiem sarunām esot ļoti konstruktīva pieeja un tiekot pausta gatavība aktīvi strādāt.

PP frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs šodien iepriekš bija skaidrojis, ka jaunais PP piedāvājums balstās principā, ka visām partijām jāizrāda kāda piekāpšanās, tāpēc “Par/Progresīvie” no savas puses esot gatavi atteikties no Sociālo jautājumu komitejas vadītāja amata.

Kopumā Rīgas domē strādā 60 deputāti, līdz ar to koalīcijas izveidei nepieciešams vismaz 31 deputāta atbalsts. Līdzšinējās koalīcijas partijas ir paziņojušas, ka neveidos koalīciju ar “Saskaņu”, kam Rīgas domē ir 11 deputāti, un “Latvijas Krievu savienību”, kurai ir trīs deputātu balsis.

JV pašlaik ir deviņi deputāti, NA/LRA – septiņi deputāti, bet KR – četri deputāti. Līdz ar to jaunās koalīcijas kodola politiskajiem spēkiem ir 20 Rīgas domes deputātu balsis.

Domes kuluāros iepriekš tika runāts, ka jaunajai koalīcijai varētu pievienoties “Gods kalpot Rīgai” (GKR), kam ir pieci deputāti, kā arī trīs deputāti no partijas “Latvijas attīstībai” (LA), kuri sākotnēji bija vienā frakcijā ar “Progresīvajiem” un “Par”, bet pēc tam konfliktu rezultātā aizgāja opozīcijā. LA gan ir visai saspringtas attiecības ar savu bijušo biedru Māri Mičerevski, kurš tagad ir pievienojies KR frakcijai.

Tādējādi jaunajam mēram bez PP būtu vien 28 balsis un būtu nepieciešamas vēl vismaz trīs. Jau ilgāku laiku neformālās sarunās tiek pieļauts, ka šādai koalīcijai varētu pievienoties neatkarīgie deputāti. Pašlaik domē darbojas četri neatkarīgie deputāti – no “Jaunās konservatīvās partijas” ievēlētais deputāts Valters Bergs, kurš izšķīrās nepieslieties KR frakcijai, bijušais “Jaunās vienotības” biedrs Kaspars Spunde, kurš tieši bijušo mēru Mārtiņu Staķi nosauca par iemeslu pamest valdošo koalīciju, nesen no “Saskaņas” aizgājušais Guntars Jirgensons un no “Latvijas Krievu savienības” domē ievēlētais Jakovs Pliners.

Vēl viena iespēja, kur šāda koalīcija varētu meklēt atbalstu, ir PP frakcija, kas, pēc kuluāros runātā, arī neesot viendabīga. “Par” pārstāvji gan iepriekš ir nolieguši, ka plānotu saraut attiecības ar “Progresīvajiem”.

Jau vēstīts, ka visas kādreizējās koalīcijas frakcijas paziņojušas, ka neviena politiskā spēka interesēs nav ārkārtas vēlēšanas, līdz ar to notiek sarunas, lai vienotos par turpmāko sadarbību.

Koalīcijas šķelšanās notika pēc konflikta par Satiksmes departamenta darba izvērtēšanu. Konflikta rezultātā mērs Mārtiņš Staķis (PP) paziņoja par atkāpšanos no Rīgas mēra amata.

JV, NA/LRA un KR ir izveidojuši 20 balsu bloku, tāpēc viņu pusē esot iniciatīva piedāvāt Rīgas mēra amata kandidātu. Savukārt par citiem amatiem līdzšinējie partneri vienošanos panākt īsti nespēja, proti, “Par/Progresīvie” piedāvāja samazināt vicemēru skaitu un pamainīt partiju atbildības sfēras, tostarp atņemot JV satiksmes jomas pārraudzību, savukārt trīs partiju bloks tam nepiekrita, tā vietā piedāvājot PP Pilsētas attīstības komitejas vadīšanu, kas pašlaik ir JV pārraudzībā.

Trīs partiju bloks līdz šim nav nosaucis, kas būs tā mēra amata kandidāts, bet pašlaik domes priekšsēdētāja pienākumus pilda Ķirsis.