Sods tiek piemērots par okupētās Krimas iezīmēšanu Krievijas sastāvā un Krievijas armijas nosaukšanu par “mūsu armiju”.

NEPLP priekšsēdētājs norāda, ka par sižetu pret “TV Rain” ierosināta arī administratīvā pārkāpuma lieta.

Viņš uzsver, ka par trīs būtisku pārkāpumu izdarīšanu NEPLP ir tiesīga anulēt kanāla apraides atļauju. Šis gadījums ir otrais būtiskais pārkāpums pēdējo mēnešu laikā.

NEPLP arī ierosinājusi administratīvā pārkāpuma lietu pret Krievijas neatkarīgo TV programmu “Doždj”, kas raida ar Latvijas licenci, par aicinājumu palīdzēt Krievijas armijai, sacīja Āboliņš.

Lieta ierosināta pēc raidījumā “Zģes i seičas” (“Здесь и сейчас”/”Te un Tagad”) izskanējušā aicinājuma sniegt informāciju par mobilizēto Krievijas armijas karavīru dienestu frontē.

Raidījuma vadītājs izteica cerību, ka telekanālam izdevies vairākiem karavīriem palīdzēt, piemēram, ar “ekipējumu vai elementārām ērtībām frontē”.

Āboliņš norādīja, ka tas ir Latvijas drošības jautājums, kas tiks risināts likumā noteiktajā kārtībā.

Tādējādi šis var kļūt par trešo būtisko “Doždj” pārkāpumu pēdējo mēnešu laikā.

Āboliņš uzsver, ka par trīs būtisku pārkāpumu izdarīšanu NEPLP ir tiesīga anulēt kanāla apraides atļauju.

“Doždj” galvenais redaktors Tihons Dzjadko vietnē “Twitter” gan skaidro, ka televīzijas kanāls nenodarbojas ar palīdzību Krievijas armijai, un raidījuma vadītāja neveikli izteicies un ticis pārprasts. Aicinājums bijis domāts, lai vāktu informāciju par Krievijas valsts varas un armijas noziegumiem, nevis sniegtu palīdzību pašai armijai.

Ņemot vērā, ka skatītāji pārpratuši šo frāzi, Dzjadko sola to dzēst no raidījuma atkārtojumiem.

Žurnāliste Jekaterina Kotrikadze piektdien raidījumā “Zģes i seičas” pavēstīja, ka “Doždj” nolēmis pārtraukt sadarbību ar Alekseju Korosteļevu, kurš ceturtdien vadīja raidījumu un izteicās par atbalsta sniegšanu Krievijas armijai.

LETA jau vēstīja, ka augustā Valsts darba inspekcija (VDI) paziņoja, ka vērtēs “Doždj” darbinieku vīzu atbilstību likumam paredzētajiem nosacījumiem – atbilstību Darba likuma 37.panta 8.daļai, kas nosaka, ka trešās valsts pilsoņus ir atļauts nodarbināt tikai tad, ja viņiem ir izsniegtas uzturēšanās atļaujas, kurās ir atzīme ar tiesībām uz nodarbinātību. Ja viņiem šādas vīzas nav, tad darba devējs nav tiesīgs šīs personas nodarbināt.

Par pārbaudes veikšanu VDI paziņoja pēc vietnē “Twitter” publicētā video, kurā ir pausts, ka “Doždj” darbinieki Latvijā strādā ar tūristu, nevis darba vīzām. VDI ir norādījusi, ka informācija ir nodota reģionam pārbaudes veikšanai.

Kā ziņots, “Doždj” 18.jūlijā pakāpeniski atsāka darbu, strādājot tostarp no studijas Rīgā. “Doždj” atgriešanās ēterā notiks pakāpeniski – sākumā plānoti ziņu izlaidumi un atsevišķi autorraidījumi, ar laiku satura piedāvājums kļūs plašāks. Savukārt rudenī plānots sākt vairākus jaunus projektus.

Medijs mikroblogošanas vietnē “Twitter” paziņojis, ka pirmajā posmā kanāla studijas atradīsies Rīgā, Amsterdamā, Tbilisi un Parīzē. Latvijā “Doždj” sadarbojas ar TV3, Gruzijā – ar TV kompāniju “Fomula”. “Doždj” apgalvo, ka apzinās grūtības, strādājot no ārzemēm, taču cer, ka izdosies sasniegt rezultātu.

Tāpat ziņots, ka Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls “Doždj” darbību uz laiku pārtrauca marta sākumā. Telekanāla ģenerāldirektore Sindejeva šādu lēmumu skaidroja ar likuma par “viltus ziņām” pieņemšanu Valsts domē. Jau tobrīd telekanāla vadība sākusi apspriest “Doždj” darbības atjaunošanas formātu.

Līdz ar kanāla darbības apturēšanu tā galvenais redaktors Tihons Dzjadko un vairāki citi redakcijas darbinieki pameta Krieviju.

Sarunas par TV programmas raidīšanu no Latvijas ilga apmēram trīs mēnešus, un tajās piedalījās vairāki mediju nozares komersanti.

Tāpat vēstīts, ka NEPLP augustā izsniegusi apraides atļauju vienai Krievijas televīzijai – “TV Rain”.

Kā liecina portālā “Firmas.lv” pieejamā informācija, Latvijā šī gada aprīlī reģistrēts uzņēmums “TV Rain”. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro, un 95% uzņēmuma pieder Krievijas pilsonei, mediju holdinga “Doždj” ģenerāldirektorei Natālijai Sindejevai, kura ir arī patiesā labuma guvēja, bet atlikušie 5% – juristam Mihailam Parinovam.