Elektrības sākotnēji nav bijis 16 NMPD lokalizācijas vietās. Tomēr Cipule vērtēja, ka lielākais izaicinājums bija ilgstoši sakaru traucējumi, bet atsevišķos gadījumos pilnīgi sakaru pārrāvumi.

Viņa atzina, ka līdz šim nav bijusi pilnīga gatavība tam, ka arī alternatīvie sakaru līdzekļi jeb rācijas vienkārši apklust.

Cipule teica, ka pati līdz sestdienas pusnaktij strādāja, piedalījās koordinēšanā, sazinājās ar Veselības ministriju un slimnīcām, bet pusnaktī palika bez elektrības un sakariem, un arī rācija apklusa. NMPD vadītāja atzina, ka viņas mājsaimniecībā ir ģenerators, tomēr nebija sagādāts pietiekami daudz degvielas.

“Līdz ar to maniem cilvēkiem bija ļoti lieli izaicinājumi pieņemt lēmumus un rīkoties atbilstoši notikumiem, kas nāca iekšā viens aiz otra,” viņa sprieda, uzsverot, ka sarežģītākā situācija bija Jēkabpils un Daugavpils apkārtnē, jo tur atsevišķas brigādes vispār pazuda no radariem un ar tām nebija saziņas.

Svētdien noskaidrots, ka vismaz divos gadījumos iedzīvotājiem bija problēmas izsaukt mediķus, zvanot uz tālruni 112. Abi gadījumi bijuši tuvu Krievijas robežai. Tomēr abos rasts risinājums. Vienā gadījumā pa rāciju NMPD izsauca Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, paši sākot palīdzības sniegšanu.

Cipule teica, ka ir jāvērtē, vai grūtības sazināties ar NMPD radās saistībā ar pārklājuma problēmām vai tālruņa 112 pārslodzes dēļ, uz kuru zvanīts ne tikai dzīvību apdraudošās situācijās.

NMPD vadītāja skaidroja, ka ir bijuši divi būtiski brigāžu ierašanās kavējumi. Vienā gadījumā cilvēkam mediķi bija jāgaida divas stundas, bet otrā 45 minūtes. Piekļūšanu apgrūtināja arī kritušie koki. Cipule skaidroja, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta brigādes izsaukumos brauca pa priekšu, lai atbrīvotu ceļu.

Cipule novērtēja, ka sadarbība dienestu starpā bija ļoti augstā līmenī.

Viņa arī secināja, ka iepriekšējā gatavošanās, tostarp sakaru pārrāvumiem, sevi attaisnojusi. “Un mēs tikām galā,” viņa teica.

Jau ziņots, ka sestdien, 22. augustā, un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā, bet elektrotīklu pārrāvumiem daudzviet sekoja nepieejami sakari, degvielas uzpildes stacijas un vietām arī veikali.

Trīs dienas pēc vētras elektroapgādes traucējumi Latvijā joprojām ir aptuveni 11 000 klientu.