Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra aktuālās prognozes liecina, ka, sākot ar sestdienu, Latviju sasniegs spēcīgs Rietumeiropas karstuma vilnis, gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +30, +36 grādiem un nesot līdzi tropiskās naktis.

NMPD un VUGD norāda, ka pieredze rāda – šādos laika apstākļos pieaug izsaukumu skaits pie pacientiem, kuriem saasinājušās hroniskas slimības vai gūti karstuma dūrieni, kā arī izsaukumi uz negadījumiem ūdenstilpēs. Drošības pamatprincipu neievērošana var radīt nopietnu apdraudējumu veselībai un dzīvībai.

Mediķi aicina laikā no plkst. 11 līdz 16, kad saule ir visaktīvākā, uzturēties vēdinātās iekštelpās vai ēnā. Šajās stundās iedzīvotājiem vajadzētu izvairīties no smaga fiziska darba, sportošanas saulē vai dārza darbiem.

Tāpat NMPD atgādina, ka karstā laikā šķidrums, vislabāk – dzeramais vai minerālūdens bez gāzes, jālieto regulāri visas dienas garumā, negaidot slāpju sajūtu. Dienests iesaka izvairīties no saldinātiem, alkoholiskiem vai kofeīnu saturošiem dzērieniem, jo tie veicina organisma atūdeņošanos.

Karstums visvairāk apdraud zīdaiņus un mazus bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus, kā arī hronisku slimību, īpaši sirds un asinsvadu vai elpceļu slimību, pacientus. NMPD aicina regulāri sazināties ar tuviniekiem un kaimiņiem, kuri dzīvo vieni, lai pārliecinātos par viņu pašsajūtu. Dienesti arī uzsver, ka bērnus vai mājdzīvniekus nekādā gadījumā nedrīkst atstāt automašīnās, jo pat dažas minūtes pārkarsušā auto var būt nāvējošas.

Sakarstot saulē, ūdenī jādodas lēnām, lai izvairītos no aukstā ūdens izraisīta šoka, kas var radīt pēkšņus sirdsdarbības traucējumus vai muskuļu krampjus. Dienesti atgādina, ka kategoriski aizliegts lēkt ūdenī uz galvas vai peldēties alkohola reibumā.

Vieglāku veselības traucējumu gadījumā, piemēram, ja ir neliels vājums, galvassāpes, kas pāriet pēc atpūtas ēnā, vai nelabums, iedzīvotāji aicināti zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Darba dienās tas pieejams no plkst. 17 līdz 8, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.

Savukārt dzīvības apdraudējuma gadījumā, ja strauji kāpj ķermeņa temperatūra, rodas samaņas traucējumi, krampji, stipras sāpes krūšu kurvī vai elpas trūkums, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruni 112.

VUGD norāda, ka karstā laikā daudzi cilvēki izvēlas veldzēties jūrā, upēs, ezeros, dīķos un karjeros, taču tieši šādās situācijās neapdomīga vai pārgalvīga rīcība var ļoti ātri novest pie traģiskām sekām. Dienests uzsver, ka drošība pie ūdens sākas ar katra paša pieņemtu lēmumu.

VUGD atgādina, ka peldēšanās alkohola reibumā, savu spēju pārvērtēšana, lēkšana ūdenī nepazīstamās vietās, peldēšanās vienatnē vai bērnu nepietiekama pieskatīšana ir biežākie riski, kas var beigties ar smagām traumām vai noslīkšanu.

Īpaši bīstama ir peldēšanās alkohola reibumā. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 66% noslīkušo cilvēku organismā konstatēta alkohola klātbūtne. Alkohols mazina spēju izvērtēt riskus, pasliktina koordināciju un reakcijas ātrumu, tāpēc cilvēks var pārvērtēt savas spējas un nespēt droši atgriezties krastā.

VUGD aicina iedzīvotājus izvēlēties drošas un zināmas peldvietas, nepeldēties vienatnē, nepārvērtēt savas spējas un neļaut ūdenī doties cilvēkiem, kuri ir reibumā vai rīkojas pārgalvīgi, piemēram, lieloties, ka var pārpeldēt ūdenstilpi.

Atpūšoties pie ūdens, pieaugušajiem īpaši jāuzrauga bērni. VUGD uzsver, ka bērns ūdenī var iekrist ļoti ātri un klusi, tāpēc nepietiek ar atrašanos tuvumā – bērns ir nepārtraukti jāpieskata. Atrodoties uz ūdens, tai skaitā laivojot, braucot ar katamarānu, ūdensmotociklu vai SUP dēli, jālieto glābšanas vestes. Bērniem līdz 12 gadu vecumam glābšanas veste ir obligāta.

VUGD atgādina, ka viena neapdomīga rīcība pie ūdens var neatgriezeniski mainīt ne tikai paša cilvēka, bet arī viņa ģimenes un tuvinieku dzīvi.