Pret likumprojektu pakotni atkārtoti iebildusi Ekonomikas ministrija (EM), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kā arī “Fintech Latvija” asociācija.

Viens no būtiskākajiem asociācijas iebildumiem attiecās uz ieceri noteikt juridisko personu valdes locekļu personisko administratīvo atbildību par atsevišķiem pārkāpumiem patērētāju kreditēšanas jomā.

Asociācija uzskata, ka likumprojekta anotācijā nav pietiekami pamatota šādas normas nepieciešamība, nav izvērtētas alternatīvas un pastāv risks, ka atbildība praksē tiktu saistīta ar personas amatu, nevis konkrētu vainojamu rīcību.

Tāpat organizācija norādīja uz iespējamiem tiesiskās noteiktības un principa “ne bis in idem” riskiem.

Reforma izstrādāta, lai īstenotu Ministru kabineta 2026. gada 17. marta sēdē atbalstīto lēmumu PTAC patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku reģistrācijas, licencēšanas un uzraudzības funkcijas, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju – patērētāju – tiesību un interešu aizsardzību nodot Latvijas Bankai.

Likumprojektu pakotnes pamatā ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz integrēt nebanku patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku uzraudzību Latvijas Bankā, vienlaikus stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā.

Tāpat Latvijas Banka turpmāk nodrošinās negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību attiecībā uz finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem.

FM skaidro, ka pašlaik nebanku patērētāju kreditētājus uzrauga trīs institūcijas – Latvijas Banka, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests.

Tādēļ viens un tas pats tirgus dalībnieks nonāk vairāku uzraugu kontrolē, saskaroties ar paralēlām pārbaudēm un atšķirīgām prasībām.

Reformas mērķis ir izveidot vienotu, efektīvu un uz risku balstītu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības modeli, mazinot administratīvo slogu, novēršot funkciju dublēšanos un nodrošinot vienotu pieeju tirgus uzraudzībā.

Nepieciešamība stiprināt uzraudzības koordināciju un efektīvāk izmantot resursus Latvijai norādīta arī starptautiskajā “Moneyval” novērtējumā.

Vienlaikus sagatavoti grozījumi arī vairākos saistītajos normatīvos, lai nodrošinātu vienotu regulējuma piemērošanu, tostarp Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, Reklāmas likumā, Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Civilprocesa likumā un Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā.

FM skaidro, ka reformas rezultātā vienā institūcijā tiks apvienotas licencēšanas, reģistrēšanas, uzraudzības, datu analīzes un patērētāju tiesību aizsardzības funkcijas.

FM ieskatā tas stiprinās patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā, veicinās atbildīgu un pārredzamu kreditēšanu, kā arī ļaus efektīvāk identificēt un novērst negodīgu komercpraksi.

Vienlaikus FM uzsver, ka ar reformu tiks uzlabota uzraudzības kvalitāte strauji augošajā nebanku kreditēšanas sektorā un nodrošināti vienlīdzīgāki konkurences apstākļi tirgus dalībniekiem.

Likumprojekti paredz pakāpenisku pāreju – uzraudzības funkciju nodošana Latvijas Bankai stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, bet atsevišķas deleģējuma normas – 2028. gada 1. janvārī.

Pārejas periodā tiks nodrošināta tiesiskā nepārtrauktība, un PTAC izsniegtās licences un veiktās reģistrācijas saglabās spēku.

Jau ziņots, ka valdība 17. martā atbalstīja FM rosināto patērētāju kreditētāju uzraudzības reformu.

Preses konferencē pēc valdības sēdes tobrīdējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidroja, ka reformā ir paredzēta ļoti saudzīga pāreja no viena nozares uzrauga uz otru līdz 2028. gadam.

Nebanku kreditētāju nozarei 2027. gadā nekas nemainīsies, nav plānotas papildu licencēšanas vai papildu prudenciālās prasības.

Savukārt patērētājiem pēc reformas būšot lielāka skaidrība, ka neskaidrību vai problēmu gadījumā ir jāvēršas pie viena uzrauga, nevis pie diviem kā patlaban, piebilda Ašeradens.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) valdības sēdē uzsvēra, ka EM neatbalsta nebanku kreditēšanas uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai.

Valainis vērsa uzmanību, ka nebanku kreditēšanas sektors pēdējā gada laikā audzis par 16% un pauda bažas, ka, mainoties uzraugam, šī attīstība varētu apstāties, jo Latvijas Banka varētu pieprasīt lielu apjomu dažādu dokumentu.

Tāpat Valainis uzsvēra, ka nav atrisināts “budžeta robs”, kuru radīs šī reforma, un EM ieskatā FM tam nav piedāvājusi risinājumu.

Lai nodrošinātu skaidru un prognozējamu pāreju uz jauno uzraudzības modeli, paredzēts noteikt pārejas periodu līdz 2028. gada 1. janvārim, informē FM.

Pārejas periodā no 2027. gada Latvijas Banka veiks uzraudzības funkcijas, piemērojot PTAC izstrādātās vadlīnijas, savukārt no 2028. gada patērētāju kreditētāju uzraudzība pilnā apmērā pāries Latvijas Bankas kompetencē.

Valdība atbalstīja reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai attiecībā uz tām kapitālsabiedrībām, kurām PTAC izsniedz speciālu atļauju jeb licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un kuras līdz šim uzraudzīja PTAC.

Tāpat Latvijas Bankas uzraudzībā tiks nodota to kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, reģistrēšana un uzraudzība.

Latvijas Banka nodrošinās patērētāju tiesību un interešu aizsardzības uzraudzību attiecībā uz patērētājiem, kuriem finanšu pakalpojumus Latvijā sniedz finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka vai Eiropas Savienības (ES) uzraudzības iestāde sadarbībā ar Latvijas Banku, kā arī citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēti finanšu tirgus dalībnieki.

Tāpat Latvijas Bankas pārziņā paredzēts nodot negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību gadījumos, kad negodīga komercprakse vai reklāma ir saistīta ar minēto finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem patērētājiem.

Valdība arī atbalstīja, ka kapitālsabiedrību, kuras piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā savu preču vai pakalpojumu iegādei, reģistrēšanas un uzraudzības funkcijas īstenos Latvijas Banka.