Par to trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātus informēja Valsts izglītības satura centra (VISC) monitoringa un analītikas nodaļas vecākais eksperts Pāvels Pestovs.

Pagājušajā mācību gadā centralizētajā eksāmenā matemātikā 9.klases skolēnu vidējais sniegums valstī bija 50%.

Pestovs norādīja, ka zemāki rezultāti matemātikas eksāmenā ir arī tajās skolās, kurās ir liels skaits skolēnu, kuri ir atbrīvoti no eksāmenu kārtošanas.

Atbrīvoto skolēnu skaits klasēs varot būt pat no 30 līdz 40% skolēnu. Viņš skaidroja, ka normatīvajos aktos jau ir veiktas izmaiņas, lai samazinātu to skolēnu skaitu, kuri nekārto eksāmenus.

Centralizēto eksāmenu rezultātu analīze atklājusi problēmas esošajā skolēnu vērtēšanas sistēmā, piemēram, skolēni, kuru vērtējums matemātikā bija 4, 5 un 6 balles, kas ir pietiekams vērtējums, eksāmena darbā nespēja iegūt 10%, kas nepieciešami sekmīgai eksāmena nokārtošanai.

Tajā pat laikā skolēni, kuru sniegums ikdienā novērtēts ar 4 ballēm, eksāmenā saņēma no 10 līdz 39%. Pestovs vērsa uzmanību uz to, ka esošajā skolēnu snieguma vērtēšanas kārtībā ir ļoti atšķirīga pieeja.

Matemātikas eksāmena rezultāti 9.klases skolēniem atklājuši, ka nav būtiskas atšķirības starp to, vai skolēns ir mācījies latviešu valodas vai mazākumtautību programmā.

Analizējot skolēnu rezultātus pēc viņu dzīvesvietas, secināts, ka visaugstākie rezultāti ir Rīgā dzīvojošajiem skolēniem, lielajās pilsētās un novadu pilsētās rezultāti ir vienlīdz augsti, savukārt

lauku skolu skolēnu rezultāti ir zemāki.

Vērtējot skolēnu sniegumu pēc skolu tipiem, visaugstākie rezultāti ir Valsts ģimnāzijās, kurās skolēnus jau 7.klasē uzņem konkursa kārtībā.

Teju vienādi augsts sniegums ir vidusskolu un profesionālu skolu skolēniem.

Nedaudz zemāks sniegums bija pamatskolu skolēniem un speciālo skolu skolēniem, savukārt viszemākie rezultāti ir vakarskolu un tālmācības skolu skolēniem.

Centralizēto eksāmenu analīze atklāj, ka augsts sniegums vidējās izglītības posmā raksturīgs galvenokārt atsevišķās Pierīgas pašvaldībās un Madonas novadā, savukārt zems sniegums – vairākās Latgales un Zemgales novada pašvaldībās.

Augsts sniegums visos 9.klases centralizētajos eksāmenos raksturīgs atsevišķās Pierīgas pašvaldībās. Matemātikas eksāmenā salīdzinoši augsts sniegums konstatēts Rīgā, bet zems sniegums latviešu un angļu valodas eksāmenos – vairākās Latgales pašvaldībās.

Pētnieki secinājuši, ka 9.klases matemātikas centralizētajā eksāmenā skolēnu sniegums izteikti augstāks par valsts vidējo konstatēts sešās pašvaldībās, savukārt septiņās tas bijis zemāks par vidējo. Lielākajā daļā pašvaldību skolēnu sniegums ir atbilstošs vidējam sniegumam.

9.klases centralizētajā eksāmenā latviešu valodā vidējais sniegums valstī bija 60%. Augstāks sniegums šajā eksāmenā konstatēts sešās pašvaldībās, zemāks – piecās. Vidējs sniegums latviešu valodas eksāmenā ir skolēniem no 32 pašvaldībām.

Lielākajā daļā pašvaldību skolēnu sniegums valsts pārbaudes darbā angļu valodā 9.klasei atbilst vidējam sniegumam.

Augsts sniegums raksturīgs galvenokārt atsevišķās Pierīgas pašvaldībās, bet zems – vairākās Latgales novada pašvaldībās. Vislabākos rezultātus angļu valodas 9.klases pārbaudījumos uzrādījuši skolēni Mārupes, Ādažu un Siguldas novados.

Pētnieki konstatējuši, ka pastāv būtiskas atšķirības ne tikai starp pašvaldībām, bet arī starp izglītības iestādēm vienā pašvaldībā, kas liecina par potenciālu risku nevienlīdzīgām iespējām kvalitatīvas izglītības pieejamībai.

Īpaši raksturīgi tas esot lielajās valsts pilsētās – Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā.

Pestovs informēja, ka pagājušajā mācību gadā vispārējā izglītībā ieviesa jaunu valsts pārbaudes darbu sistēmu.

Iepriekšējā mācību gadā bija izstrādāti 27 jauni valsts pārbaudes darbi, proti, seši valsts pārbaudes darbi 9.klasei, tajā skaitā pieci centralizētie eksāmeni un viens diagnosticējošais darbs, kā arī 21 valsts pārbaudes darbs vidusskolai, tajā skaitā 15 augstākā līmeņa eksāmeni, pieci optimālā līmeņa eksāmeni, viens vispārējā līmeņa eksāmens.

2022./2023.mācību gada beigās skolēniem bija jāsasniedz minimālais eksāmenu slieksnis 10%, kas ar katru nākamo gadu tiks paaugstināts par 5%, lai jau pēc diviem gadiem vidējās izglītības satura, zināšanu un prasmju apguvi apliecinātu ar eksāmenu minimālo slieksni – 20%, kas daudz objektīvāk atspoguļo skolēna gatavību nākamajam izglītības posmam.