Dzīvokļu īres kompensācijās izmaksāti 15 390,04 eiro, bet transporta izdevumu kompensācijās – 7766,95 eiro.

Lielākās kopējās kompensācijas janvārī saņēmis Valdis Maslovskis – 933,10 eiro, kam seko Viktorija Pleškāne ar 875,72 eiro, Jānis Skrastiņš (JV) ar 871,81 eiro un Līga Kļaviņa (ZZS) ar 883,44 eiro.

Tāpat starp lielākajiem kompensāciju saņēmējiem ir Ramona Petraviča (LPV), kurai piešķirti 750 eiro.

Vislielākās dzīvokļu īres kompensācijas janvārī saņēmis Uldis Augulis (ZZS) – 900 eiro, kā arī Līga Kozlovska (ZZS) – 800 eiro, un Kļaviņa – 780 eiro.

Savukārt vislielākās transporta kompensācijas janvārī izmaksātas Artūram Butānam (NA) – 619,02 eiro, Viesturam Zariņam (JV) – 618,45 eiro un Andrejam Ceļapīteram – 214,16 eiro, kā arī Ilzei Indriksonei (NA), kura saņēmusi 398,27 eiro.

Deputāti var saņemt vienotu telpu īres un transporta izdevumu kompensāciju, tostarp par sabiedriskā transporta izmantošanu.

Kompensācijas “griestus” jeb maksimālo iespējamo apmēru nosaka, pamatojoties uz deputāta norādīto deklarēto dzīvesvietu, un Saeima kompensē tikai faktiskos izdevumus piešķirtā kompensācijas limita jeb normas robežās.

Ne visi deputāti izmanto iespēju saņemt kompensācijas.

Piemēram, augustā no visiem 100 deputātiem 58 deputāti nebija saņēmuši nekādas kompensācijas.

Deputātu transporta un dzīvojamo telpu īres izdevumu kompensācijas pieļaujamie apmēri tiek rēķināti, aizpagājušā gada vidējās darba samaksas apmēram piemērojot attiecīgus koeficientus, kas noteikti likumā – Saeimas kārtības rullī.

Parlamentāriešiem kompensē izdevumus, kas radušies, realizējot savas deputāta pilnvaras.

Kompensāciju sistēma ir izveidota, lai Saeimā ievēlēto deputātu dzīvesvieta neietekmētu viņu iespējas veikt deputāta pienākumus.

Piemēram, tie deputāti, kuri ievēlēti no attālākiem novadiem, nebūtu nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar rīdziniekiem.