Robežkontroles punktos pārtikas un barības sūtījumiem no Krievijas kā saņēmējs minēti 36 Latvijas uzņēmumi, bet sūtījumiem no Baltkrievijas – 15 Latvijas uzņēmumi.

Salīdzinot ar 2025. gada deviņiem mēnešiem, šogad Latvijas uzņēmumu skaits, kas veduši pārtiku un barību no Baltkrievijas, samazinājies par 48%, bet no Krievijas – par 23%, norādīja dienestā.

PVD dati arī liecina, ka šogad deviņos mēnešos Latvijā kopumā ievestas 129 603 tonnas pārtikas produktu un barības no Krievijas, kā arī 44 825 tonnas no Baltkrievijas.

Tādējādi kopumā no abām valstīm Latvijā ievesta pārtika un barība 174 428 tonnu apmērā.

No Krievijas Latvijā visvairāk šogad deviņos mēnešos ievestas pārtikas rūpniecības atliekas, atkritumi un gatavā lopbarība. No kopumā 108 138 ievestajām tonnām Latvija kā galamērķis bija norādīta visām 108 138 tonnām minēto produktu.

Seko no Krievijas ievestie cukura konditorejas izstrādājumi, kas 2026. gada deviņos mēnešos Latvijā ievesti 15 398 tonnu apmērā.

No tiem Latvija kā galamērķis robežkontroles punktā norādīta 15 373 tonnām, kamēr cita Eiropas Savienības (ES) valsts – 25 tonnām.

Savukārt ēdamie dārzeņi, atsevišķas saknes un bumbuļi Latvijā no Krievijas šogad deviņos mēnešos ievesti 3148 tonnu apmērā. Visām šīm kravām kā galamērķis norādīta cita ES dalībvalsts.

Datos par pārtikas un barības importu no Baltkrievijas dominē cukurs un cukura konditorejas izstrādājumi, kas Latvijā šogad deviņos mēnešos ievesti 34 127 tonnu apmērā.

No tā 33 901 tonnai galamērķis norādīta Latvija, kamēr 226 tonnām – cita ES valsts.

Līdztekus pārtikas rūpniecības atliekas, atkritumi un gatavā lopbarība Latvijā no Baltkrievijas ievesti 13 254 tonnu apmērā. No tā 6488 tonnām galamērķis norādīta Latvija, kamēr 6766 tonnām – cita ES valsts.

Seko dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis, kas deviņos mēnešos Latvijā no Baltkrievijas importēti 3418 tonnu apmērā, tostarp Latvija galamērķis bija 3398 tonnām minēto produktu, bet uz citām ES valstīm sūtītas 20 tonnas.

PVD atgādina, ka produktus, kas noteikti Ministru kabineta noteikumos par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem, Lauksaimniecības un lauku attīstības likums atļauj ievest un arī laist brīvā apgrozībā Latvijā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa, tādējādi PVD rīcībā nav informācijas par turpmāko piemēroto muitas procedūru.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.