Šo personu skaita pieaugums saistīts arī uz situāciju uz Latvijas austrumu robežas.

Savukārt 2024.gada sākumā patvēruma meklētāju plūsma ir mazāka, saņemti iesniegumi no 10 patvēruma meklētājiem. Uz to kā vienu no pozitīvajiem faktoriem norādīja komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS).

Pērn bēgļa statuss piešķirts 88 cilvēkiem un alternatīvais statuss 40 personām.

Kopējais skaits abiem statusiem ir mazāks nekā 2022.gadā, kad bēgļa statuss tika piešķirts 216 cilvēkiem un alternatīvais statuss 27 personām.

Reizē PMLP pārstāvji skaidroja, ka diez gan daudzi no tiem, kuri piesakās patvērumam Latvijā, vēlāk aizbēg prom jeb atstāj mūsu valsti, lai dotos, piemēram, uz Vāciju.

Divus patvēruma meklētāju centrus pērn pametuši 1563 cilvēki – no “Muceniekiem” aizbēguši 1354 un no “Liepnas” 209.

Vienlaikus PMLP pārstāvji gan atzīmēja, ka personām nav obligāti jādzīvo, piemēram, “Muceniekos” un ka pastāv iespēja, ka viņi var būt atraduši citu vietu, kur dzīvot.

PMLP pārstāvji norādīja, ka pērn bijusi arī situācija, ka patvēruma meklētāju centru kapacitāte pietuvojusies savai robežai lielā skaita patvēruma meklētāju dēļ.

Savukārt pašlaik abās minētajās vietās uzturas nedaudz virs 300 personām.

No 2023.gadā no 1624 saņemtajiem iesniegumiem 1052 saņemti no vīriešiem, 294 no sievietēm un 278 nepilngadīgajiem.

Tikmēr 2022.gadā tika saņemti iesniegumi no 546 patvēruma meklētājiem.

Komisijas sēdē izskanēja, ka jaunajā patvēruma meklētāju centrā “Liepnā” Alūksnes novadā ir redzams, ka patvēruma meklētāji iekļaujas Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā, svinot Latvijas neatkarības pasludināšanas dienu 18.novembrī.

2023.gadā 348 patvēruma meklētājiem izcelsmes valsts bija Sīrija, 305 Afganistāna, 209 Irāna un 167 Indija un mazākā skaitā no atsevišķām citām valstīm.

PMLP pārstāvji skaidro, ka apgrūtinājumu rada atpakaļ uzņemšanas process no tām valstīm, uz kurām patvēruma meklētāji ir aizbēguši. Reizē daļa no tiem, kurus Latvija ir gatava uzņemt atpakaļ, tā arī mūsu valstī neatgriežas.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadība skaidroja par SIF lomu, veidojot publisko un privāto sadarbību patvēruma meklētāju integrācijai sabiedrībā, tajā skaitā, palīdzot ar izglītības iespējām.

No Eiropas Savienības līdzekļiem patvēruma meklētājiem iespējams saņemt tulka, juridisko palīdzību un informatīvo un psihologa atbalstu.

Kā riski komisijas sēdē iezīmējās, ka var pietrūkt līdzekļi latviešu valodas mācībām, ka patvēruma meklētājiem var nebūt piekļuve ģimenes ārstiem, kā arī apgrūtināta pieeja mājoklim un pieeja atbilstošai darba vietai.

Tāpat tika norādīts, ka nepieciešams latviešu valodas apguvi nodrošināt arī tiem patvēruma meklētajiem, kuri nemāk ne rakstīt, ne lasīt.

Būtisks izaicinājums ir arī atbalsts nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem.

Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) vērsa uzmanību, ka Baltkrievijas un Krievijas piederīgajiem patvēruma meklētājiem, kuri Latvijā ir vienas no lielākajām grupām saņēmuši kādu no aizsargājošajiem statusiem, varētu būt vienkāršākas iespējas atrast darbu.