Kā aģentūru LETA informēja PDF komunikācijas vadītāja Anda Boluža, šogad ANO klimata pārmaiņu konference (COP30) no 10. novembra līdz 21. novembrim notiks Belenā, Brazīlijā, apritot desmit gadiem, kas pagājuši kopš Parīzes nolīguma parakstīšanas.

Tolaik 195 valstis vienojās samazināt oglekļa dioksīda emisijas, lai nepieļautu globālās temperatūras paaugstināšanos 1,5 Celsija grādu robežās.

Konferences laikā Parīzes nolīguma dalībvalstīm ir jāiesniedz to aktualizētie klimata plāni – nacionāli noteiktie ieguldījumi, kuros norādīti oglekļa dioksīda emisiju apjoma samazinājuma soļi.

Valstu plāni noteiks turpmāko piecu gadu klimata pārmaiņu ierobežošanas tempu.

PDF atgādina, ka, lai panāktu globālās temperatūras noturību 1,5 Celsija grādu robežās, globālajam emisiju apjomam jāsamazinās par 43% līdz 2030. gadam, taču valstu uzrādītie vājie rezultāti iepriekšējā konferencē Azerbaidžānā liek apšaubīt šī mērķa sasniedzamību.

Tikmēr klimata pārmaiņas noris arvien intensīvāk, 2024. gadam kļūstot par pirmo gadu, kad globālās temperatūras kāpums gada griezumā pārsniedz 1,5 grādu robežu virs pirmsindustriālā līmeņa, paaugstinoties plūdu, ugunsgrēku, vētru un sausuma riskiem.

PDF aicina COP30, pirmkārt, samazināt atstatumu starp vārdiem un darbiem un strikti ievērot Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu ar reālu darbību, otrkārt, nodrošināt finansējumu klimata mērķu sasniegšanai arī mazāk attīstītās valstīs, kas ir sevišķi pakļautas globālās sasilšanas sekām.

PDF aicina sargāt mežus, mitrājus, kūdrājus un citas ekosistēmas, apzinoties to būtisko nozīmi oglekļa dioksīda uzglabāšanā un tādējādi novēršot tā nokļūšanu atmosfērā, kā arī finansiāli sekmēt adaptēšanās procesu klimata pārmaiņām.

Tāpat tiek aicināts fosilo kurināmo aizstāt ar atjaunojamās enerģijas veidiem, izmantojot sauli un vēju kā enerģijas avotus.

PDF Klimata programmas vadītāja Aija Lejiņa uzsver, ka līdzšinējais progress klimata mērķu sasniegšanā nav pietiekams – starp vienošanos, vārdiem un darbiem joprojām pastāv bīstami atstatumi.

Pat ja pašreizējie plāni tiktu pilnībā īstenoti, tas nozīmētu vismaz temperatūras pieaugumu par aptuveni 2,3-2,5°C – pārāk daudz, lai izvairītos no smagām klimata krīzēm.

COP30 ir brīdis, kad valstīm jāuzņemas skaidras un ambiciozas saistības, iesniedzot klimata mērķus un uzņemoties izpildes saistības, kas ir saskaņotas ar Parīzes nolīgumu, uzskata Lejiņa.

Vienlaikus aktīvā rīcībā ir būtiski iesaistīt visus sabiedrības līmeņus – valdības, uzņēmumus, pašvaldības un kopienas, jo risinājumi nav tikai starptautisku vienošanos, bet arī reālas īstenošanas jautājums.

Tāpat jānodrošina caurspīdīgi finanšu mehānismi, kas palīdz valstīm mazināt klimata pārmaiņas.

Bez skaidra plāna fosilo kurināmo izslēgšanai un pārejas uz tīrāku enerģiju – sadarbībā ar uzņēmumiem un finanšu sektoru – tiek riskēts zaudēt iespēju saglabāt drošu nākotni cilvēkiem un dabai, situāciju komentē Lejiņa.

Kā vēstīts, pasaules līderi ceturtdien pulcējas Belenā, Brazīlijas ziemeļos, uz sarunām pirms COP30 oficiālā sākuma 10. novembrī.

Belenā ierodas Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un citu valstu līderi, kā arī Eiropas Savienības (ES) un ANO augstākās amatpersonas.

Brazīlija cer, ka šis samits dos nepieciešamo impulsu COP30, kas ilgs divas nedēļas. COP30 piedalīsies tūkstošiem dalībnieku no aptuveni 200 valstīm.

Brazīlijas prezidents Luīss Ināsiu Lula da Silva uzsvēris, ka konferences mērķis ir panākt taustāmus rezultātus. Taču politiskā vide ir sarežģīta.

Mediju virsrakstos dominē kari un ekonomiskās problēmas, daudzu pasaules lielvaru fiskālās perspektīvas labākajā gadījumā ir neskaidras, un ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija turpina atbalstīt fosilā kurināmā nozari.

Baltais nams paziņojis, ka neplāno sūtīt augsta līmeņa pārstāvjus uz COP30.

Plānots, ka ceturtdien valstu vadītāji oficiāli atklās jaunu vairāku miljardu dolāru fondu, lai aizsargātu tropu mežus.

2019. gadā 140 valstis apņēmās līdz 2030. gadam apturēt mežu izciršanu, bet saskaņā ar vides aizsardzības organizācijas WWF datiem 2024. gadā vien tika zaudēti gandrīz septiņi miljoni hektāru pirmatnējo mežu.

Samitā plānots arī paust atbalstu starptautiskai mežu ugunsgrēku riska pārvaldībai un tiks popularizēta Brazīlijas ilgtspējīgas degvielas iniciatīva, kuras mērķis ir līdz 2035. gadam četrkāršot ražošanu un izmantošanu. Plānots pieņemt arī deklarāciju par bada, nabadzības un klimata aizsardzības jautājumiem.