Komisijas diskusijās krasi atšķīrās viedokļi gan starp deputātiem, gan sabiedrības pārstāvjiem, daļai paužot atbalstu šādam regulējumam, bet citiem iebilstot pret to.

Paredzēts, ka likumprojekts tiks virzīts skatīšanai Saeimā 24.marta sēdē ar aicinājumu noteikt tam priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu trīs nedēļas.

Kā noskaidroja LETA, Civilās savienības likumprojektā norādīts, ka tā mērķis būs nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, personisko un mantisko tiesību aizsardzību. Likumā paredzēts noteikt kārtību, kādā noslēdz un izbeidz civilo savienību un tās pušu personiskās un mantiskās attiecības.

Civilo savienību paredzēts definēt kā divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgtu vienošanos, kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus.

To būs aizliegts noslēgt personām, kuras būs laulātas, noslēgušas spēkā esošu civilo savienību ar citu personu vai kuras ir radinieki taisnā līnijā, brāļiem un māsām, pusbrāļiem un pusmāsām vai adoptētājiem ar adoptētajiem.

Civilā savienība būs šķērslis stāties laulībā ar personu, ar kuru nav noslēgta savstarpēja civilā savienība. Tā izbeigsies ar vienas civilās savienības puses nāvi, ja tiesa vienu civilās savienības pusi izsludinās par mirušu, ar civilās savienības pušu savstarpējas laulības noslēgšanu, ar civilās savienības izbeigšanu pie notāra vai ar tiesas spriedumu par civilās savienības izbeigšanu.

Plānots noteikt, ka civilās savienības noslēgušajiem ir savstarpējs pienākums gādāt un atbalstīt vienam otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Tāpat iecerēta atbildība par saistībām, ko civilās savienības puses kopīgi noslēgušas kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, tās atbild ar kopīgo mantu un katra ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek.

Likumprojektā paredzēta kārtība, kā civilās savienība tiek izbeigta pie notāra vai tiesā.

Kā ziņots, atbildīgās darba grupas nolēmušas virzīt izskatīšanai Juridiskajā komisijā TM sagatavoto likumprojektu, iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja vienas darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (AP). Tālāk pie šī jautājuma strādās Juridiskā komisija tās priekšsēdētāja Jura Juraša (JKP) vadībā, atzīmēja Dūrītis.

Kā iepriekš skaidroja deputāts, likumprojektā nav iekļauti visas ar kopdzīves reģistrāciju saistītas lietas, piemēram, nodokļu un mantojuma jautājumi, par ko varētu iesniegt priekšlikumus, ja likumprojekts nonāks skatīšanā uz otro lasījumu.

Politiķis vērtēja, ka likumprojekts ir diezgan būtisks solis uz priekšu, lai varētu izpildīt Satversmes tiesas nolēmumus un paustos secinājumus par kopdzīves atzīšanu no valsts puses. Šāds regulējums ļautu cilvēkiem, kuri nav “ar laulības saitēm sieti”, izmantot civilās savienības, tajā skaitā, viendzimuma pāriem, kuriem nav atļauts noslēgt laulību, atzīmēja Dūrītis.

Ja Saeima grozījumus atbalstītu konceptuāli, tad TM aktualizētu grozījumu izstrādi virknē saistīto likumu un Ministru kabineta noteikumu, kuri arī būtu jāgroza, skaidroja deputāts. Politiķis arī skaidroja, ka tas ir civilo savienību reģistrācijas pamata likums, bet darba grupā tiks turpināts strādāt pie risinājumiem plašākā kontekstā. Kā piemēru Dūrītis minēja darba grupas izstrādātos grozījumus Pacientu tiesību likumā.

Vaicāts, vai, ņemot vērā Saeimas vairākuma bieži noraidošo pozīciju šajā jautājumā, TM likumprojekts gūs deputātu atbalstu, lai tas tiktu nodots skatīšanai komisijās un konceptuāli atbalstīts, Dūrītis pauda, ka tas ir grūts jautājums – darba grupā daļa partiju pārstāvju atbalstījuši izmaiņas, savukārt dažu citu partiju deputāti iebilda šāda likumprojekta pieņemšanai.