Atiecīgajām kontaktpersonām pašlaik nav slimības simptomu, norādīja SPKC.

Tāpat centrā atzīmēja, ka epidemiologi turpina monitorēt situāciju un nepieciešamības gadījumā tiks testētas kontaktpersonas.

LETA jau vēstīja, ka Latvijā maija beigās apstiprināts pirmais augsti patogēnās H5N1 apakštipa putnu gripas gadījums mājputnu novietnē ar 190 mājputniem Ogres novada Birzgales pagastā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu iespējamo vīrusa avotu un potenciālos vīrusa izplatīšanās ceļus no slimības skartās novietnes.

Lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, tiks likvidēti visi mājputni novietnē, iznīcināti no tiem iegūtie produkti, kā arī veikta tīrīšana un dezinfekcija.

Ap slimības skarto novietni noteiktas ierobežojumu zonas trīs un desmit kilometru rādiusā, kurās aizliegts pārvadāt dzīvus mājputnus un mājputnu izcelsmes produktus.

Tāpat šajās teritorijās esošajās mājputnu novietnēs jāievēro stingri biodrošības pasākumi.

Augsti patogēnās putnu gripas “H5N1” apakštips potenciāli ir ar zoonotisku raksturu, pastāvot riskam ar slimību inficēties arī citiem dzīvniekiem un cilvēkiem.

Latvijā augsti patogēnā putnu gripa līdz šim bija konstatēta tikai savvaļas putniem.

Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kurai raksturīga augsta mirstība.

Slimības klīniskās pazīmes ir pēkšņa un strauja slimības norise, nespēks, atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, grīļīga gaita, smakšana un citas pazīmes.

Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kuriem slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm.

Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem, piemēram, piekļūstot dīķiem un citām ūdenstilpnēm.

Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu barību vai priekšmetiem, apaviem, apģērbu, inventāru, uz kuriem nonācis vīruss.