Savukārt nelikumīgi saturam internetā piekļuvuši 17% Latvijas iedzīvotāju, Lietuvā – 15%, un Igaunijā – 13%. Eiropā vidēji viltojumus apzināti iegādājas 13% iedzīvotāju, bet pirātisku saturu patērē 14% iedzīvotāju. Vislielākais pieprasījums pēc viltotām precēm ir bijis Bulgārijā – 24%, Spānijā – 20% un Īrijā – 19%. Savukārt viszemākais viltojumu patēriņš ir Somijā – 8% un Horvātijā – 9%.

Tiešsaistes pirātisms visizplatītākais ir Maltā, kur to patērē 22% iedzīvotāju. Tāpat pirātisku saturu salīdzinoši daudz izmanto Luksemburgā un Spānijā – abās valstī to skatās 21% iedzīvotāju. Vismazākā piekrišana pirātiskam tiešsaistes saturam ir Somijā un Vācijā.

Tāpat Eiropas iedzīvotāju vidū pastāv salīdzinoši augsts šaubu līmenis par to, vai viņu iegādātā prece ir autentiska. Vidēji 39% eiropiešu ir domājuši par to, vai viņi nav iegādājušies viltojumu, tostarp Latvijā 44% patērētāju nebija pārliecināti, vai iegādātā prece ir oriģināla. Rumānijā par iegādāto preču autentiskumu šaubas ir izrādījuši pat 72% iedzīvotāju.

Eiropieši kopumā iebilst pret pirātiska satura izmantošanu. Apmēra 80% apgalvo, ka viņi dod priekšroku likumīgiem avotiem, lai piekļūtu tiešsaistes saturam, ja ir pieejama iespēja par pieņemamu cenu. Tomēr lielākā daļa cilvēku – 65% uzskata pirātismu par pieņemamu, ja saturs nav pieejams viņu abonementā. Labāka pieejamība cenas ziņā un plašāka satura izvēle no likumīgiem avotiem ir visbiežāk minētie iemesli, lai atteiktos no pirātiska satura.

Pētījums veikts no šī gada 30.janvāra līdz 15.februārim visās ES dalībvalstīs tika veiktas 25 824 tiešsaistes intervijas ar iedzīvotājiem vecumā no 15 gadiem. Pētījuma mērķis bija apkopot informāciju par Eiropas patērētāju attieksmi pret intelektuālo īpašumu.