84% no tiem aptaujas dalībniekiem, kuri faktu pārbaudes materiālus ir pamanījuši, tos vērtē kā noderīgus. Šāds secinājums izriet no biedrības Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP) un pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret medijiem un to darba vērtējumu, vēsta biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” pārstāvis Āris Dreimanis.

Pētījumā secināts, ka 39% aptaujāto šādus materiālus ir pamanījuši, 47% tos pamanījuši nav, un vēl 14% ir bijis grūti sniegt atbildi.

Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un LMĒP Ētikas padomes loceklis Jānis Buholcs uzskata, pētījuma rezultāti liecina gan par faktu pārbaudītāju panākumiem, gan par izaicinājumiem, ar ko tiem jāsaskaras.

Viņaprāt, par spīti lielajai uzmanībai, kas pēdējo gadu laikā publiskajā telpā tiek pievērsta nepatiesai informācijai un cīņai ar to, pētījumā secinātais, ka šos materiālus pamanījuši mazāk par pusi aptaujas dalībnieku, liek domāt, ka šie centieni vai nu nav aizsnieguši ievērojamu daļu no auditorijas, vai arī šai auditorijas daļa kaut kādu iemeslu dēļ nav piekļuvusi informācijai par to, kas faktu pārbaudes žanrs ir un kā tas darbojas, un rezultātā tas netiek atpazīts.

Savukārt “Re:Baltica” faktu pārbaudes projekta ”Re:Check” redaktore Evita Puriņa uzsver, ka ir dažādi pētījumi, kas apliecina – faktu pārbaude kā žanrs strādā, un šādi skaidrojoši un atspēkojoši materiāli palīdz mazināt dezinformācijas un dažādu baumu izplatību.

Puriņa skaidro, ka visā pasaulē faktu pārbaudītājiem objektīvi ir ierobežotas iespējas sasniegt un pārliecināt auditoriju, kas visvairāk saskaras ar nepatiesu vai maldinošu informāciju un visvieglāk tai notic.

”Latvijā šis žurnālistikas žanrs ir salīdzinoši jauns, tāpēc nepilni 40% mūsu darbu pamanījušu cilvēku nav slikts rezultāts,” vērtē Puriņa.

Tam piekrīt arī Buholcs. ”Viena no šī žurnālistikas žanra problēmām ir tāda, ka faktu pārbaužu materiālu auditorija ne vienmēr labi sakrīt arī ar nepatieso izteikumu sākotnējo auditoriju – tie, kuri ir saskārušies ar nepatieso apgalvojumu, ne vienmēr pamana vai izlasa materiālus, kuros šis apgalvojums ir izvērtēts. Par to ir jādomā faktu pārbaudītājiem gan Latvijā, gan citās valstīs.

Vēl cita problēma ir, ka faktu pārbaužu rezultāti auditoriju ne vienmēr pārliecina, kam var būt dažādi iemesli. Pētījuma rezultāti gan neliek domāt, ka Latvijā šī būtu kritiska problēma saistībā ar šo žanru,” secina LMĒP Ētikas padomes loceklis.

Kā lielāko plusu abi eksperti atzīst pētījumā noskaidroto iedzīvotāji attieksmi pret faktu pārbaudes materiāliem. 84% no aptaujātajiem, kuri faktu pārbaudes materiālus bija pamanījuši, tos vērtēja kā noderīgus, bet tikai 12% aptaujāto šie materiāli nešķita noderīgi.

”Nav noslēpums, ka faktu pārbaudītāji ikdienā vairāk nekā citi žurnālisti saskaras ar negatīvu un pat klaji naidīgu attieksmi.

Līdz ar to ļoti iepriecina un motivē ziņa, ka 84% no tiem, kas šo žanru ir pamanījuši, uzskata to par noderīgu” saka E. Puriņa

Gan Buholcs, gan Puriņa norāda uz šī žurnālistikas žanra attīstības nepieciešamību un izaicinājumiem. ”Faktu pārbaudes žanram ir lielas izaugsmes iespējas un potenciāls sniegt nozīmīgu pienesumu sabiedrības informēšanā, bet ir jādomā par to, kā padarīt savu darbu pamanāmāku vēl plašākai auditorijai un skaidrot žurnālistu darbu” saka Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un LMĒP Ētikas padomes loceklis Jānis Buholcs.

Arī Puriņa uzsver, ka aptaujas rezultāti, nozīmē, ka žurnālistiem vēl vairāk jādomā par jauniem formātiem un platformām, lai skaidrojoša informācija nokļūtu arī līdz tiem, kuri paši to nemeklē un kuru attieksme pret žurnālistiem bieži vien ir visai rezervēta.

Faktu pārbaudes publikācijas un sižeti ir relatīvi jauns žanrs Latvijas medijos. Latvijā to aizsāka sabiedrisko mediju portāls “LSM”, ar to jau vairākus gadus nodarbojas pētnieciskās žurnālistikas organizācija “Re:Baltica”.

Pēdējos gados faktu pārbaudes rubrikas ir izveidojuši lielākie Latvijas portāli “Delfi” un “TVNET”. “Delfi” un “Re:Baltica” ir arī sociālo mediju platformas ”Facebook” partneri informācijas pārbaudē.

Skaidrojot faktu pārbaudes žanra aktualitāti, Latvijas Mediju ētikas padomes valdes locekle Ilona Skuja saka: ”Viens no mediju ētikas pamatprincipiem ir, ka žurnālistu sagatavotajai informācijai jābūt patiesai, ziņām jābalstās uz pārbaudītiem faktiem un uzticamiem avotiem. Tomēr medijiem sabiedrībā ir ne vien atbildība par pašu veidoto saturu, bet arī izmeklētāja un patiesības sargātāja funkcija situācijās, kad žurnālists redz, ka izplatās vai apzināti tiek izplatīta nepatiesa informācija.

Cilvēku spriedumus par to, kas patiesība ir, ietekmē gan viņu pašu pārliecības, gan arī spēja kritiski izvērtēt informāciju. Šādos apstākļos faktu pārbaudes žurnālistikas materiāli auditorijai atgādina, ka publiski izteikumi, neatkarīgi no tā, cik tie ir populāri un cik pazīstams un ietekmīgs ir to autors, ir pakļaujami pārbaudei.”

Aptauju par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret masu medijiem Latvijas Mediju ētikas padomes uzdevumā veica ”Pētījumu centrs SKDS” šī gada septembrī pēc stratificētās nejaušās izlases principa dzīvesvietās intervējot 1019 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-75 gadiem. Pētījums veikts ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.