Pētījuma autori skaidro, ka “neredzamie iedzīvotāji” ir indivīdi un sabiedrības grupas, kuru dzīves kvalitāti negatīvi ietekmējuši sociālie un ekonomiskie apstākļi, taču viņus nemana oficiālā statistikā, kā arī nesaņem sev nepieciešamo sociālo atbalstu.

Pēc pētnieku aplēsēm Latvijā “neredzamo” skaits pārsniedz 369 000 jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētnieki izvirzīja 14 kategorijas, no kurām iedzīvotājam bija jāatbilst vismaz divām, lai skaitītos “neredzams”.

Kategorijai “zema ienākuma mājsaimniecība” atbilda 386 000 iedzīvotāju – šiem iedzīvotājiem ienākumi ir zemāki par 500 eiro uz mājsaimniecības locekli. Savukārt 167 000 iedzīvotāji ir mazturīgi īrētāji. 145 000 iedzīvotāji ir vienīgie apgādnieki ģimenē, bet 77 000 – mazturīgie šķirteņi. Tāpat Latvijā ir 44 000 dienestā esošie vai atvaļinātie armijas vai iekšlietu sistēmas darbinieki ar zemiem ienākumiem.

Šo iedzīvotāju dzīves izvēli ietekmē dažādi aspekti, piemēram, iedzīvotāji, kuri atbilst kategorijai “zema ienākuma mājsaimniecība”, ir fokusēti uz ģimeni, savukārt mazturīgie šķirteņi dod priekšroku ierastām, pazīstamām un pārbaudītām izvēlēm.

49 000 iedzīvotāju ir mazizglītoti nestrādājošie darbnespējas vecumā ar izglītības līmeni zem vidējās profesionālās. Nepietiekama izglītība – zem vidējās profesionālās – ir arī 58 000 šķirteņu, 32 000 sociālo darbinieku, 43 000 invalīdu, kā arī 22 000 iedzīvotāji, kuriem atteikti pabalsti.

Arī šo iedzīvotāju dzīves izvēli ietekmē atšķirīgi faktori, piemēram, mazizglītoti sociālie darbinieki uzskata, ka par visu “ir jācīnās”, savukārt invalīdi savās dzīves izvēlēs vairāk paļaujas uz pacietību.

Kā trešo “neredzamo iedzīvotāju” grupu pētnieki izcēluši iedzīvotājus ar nepietiekamu finansējumu, ko ietekmējusi zema finanšu pratība.

391 000 iedzīvotāju ir aizdevumiem nekvalificējušies, savukārt finansētāju atraidīti 45-54 gadus veci iedzīvotāji ir 113 000. 122 000 iedzīvotāju pēdējo izglītību ieguvuši vairāk nekā pirms 21 gada, bet 62 000 iedzīvotāju dzīvo vieni paši bez tuviem cilvēkiem, kā arī saņēmuši atteikumu vismaz vienā no finansējuma avotiem.

Vairums šo iedzīvotāju dzīves izvēles ir vērstas uz savu vai ģimenes labklājību, pierādījumiem par gūtajiem sasniegumiem. Vienlaikus nepietiekamas finanšu pratības dēļ tiem ir viegli nokļūt “ēnu ekonomikas” pusē.

Latvijā “neredzamo iedzīvotāju” īpatsvars ir lielākais starp Baltijas valstīm – Lietuvā neredzami ir 20% jeb 410 000 iedzīvotāju, bet Igaunijā 18,9% jeb 178 000 iedzīvotāju.

Pētījuma autori uzsver – “neredzamos iedzīvotājus” ir svarīgi atklāt, savādāk tiek zaudēts cilvēkkapitāls, kā arī pieaug sociālo izmaksu risks, sabiedrības nevienlīdzība, kā arī spriedze starp sociālām grupām.