Svētdiena, 26. maijs Varis, Eduards, Edvards
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pētījums: Starp 50 lielākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs tikai seši no Latvijas

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu “Top50” reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja “Coface” pārstāvji.

Pētījums: Starp 50 lielākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs tikai seši no Latvijas
Foto: LETA
14.12.2023 13:46

LETA

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas – ja iepriekšējos divus gadus Baltijas “Top50” klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā – par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa – 2,78 miljardus eiro.

Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas “Top50” lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas “Top50” uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug – šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn – 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10.

Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas – šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn – 28, savukārt 2021.gadā – 32.

Piecas pirmās vietas “Coface” Top50 Baltijas uzņēmumu reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi.

Šogad “Top50” reitinga līderis ir enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva” ar 7,6 miljardu eiro apgrozījumu 2022.gadā, tas ir par 77,12% vairāk nekā gadu iepriekš, kad uzņēmums ieņēma reitinga trešo vietu.

Otrajā vietā ierindojās mazumtirdzniecības veikalu un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilnius prekyba”, kas bija pirmajā vietā pērn.

“Vilnius prekyba” apgrozījums gada laikā pieauga par gandrīz 17% līdz 6,4 miljardiem eiro.

Lietuvas mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė” šogad ierindojās trešajā vietā (pērn otrajā vietā, apgrozījums auga gandrīz par 15% līdz 5,2 miljardiem eiro), ceturtajā vietā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmums “Ignitis grupė” (pērn sestā vieta, apgrozījums auga 2,3 reizes līdz 4,4 miljardiem eiro), savukārt piektajā vietā šogad ir elektroenerģijas piegādātājs “Ignitis”, kas ievērojami pakāpies no pagājušā gada 20.vietas un apgrozījumu audzēja gandrīz 3,3 reizes līdz 3,2 miljardiem eiro.

Sestajā vietā atrodas vietā Igaunijas elektroapgādes uzņēmums “Eesti Energia” (10. vieta pērn, apgrozījumu audzis par gandrīz 69% līdz 2,22 miljardiem eiro), septītajā vietā – Lietuvas biznesa kapitāla uzņēmumu grupa “Koncernas Achemos grupė” (kāpums no 12. vietas, apgrozījums palielinājies par gandrīz 83% līdz 2,15 miljardiem eiro).

Lietuvas mazumtirgotājs “Maxima LT” tāpat kā pērn palika astotajā vietā, apgrozījums pieauga par gandrīz 13% līdz 1,98 miljardiem eiro.

Devīto vietu sarakstā saglabāja arī Lietuvas investīciju kompāniju grupa “Willgrow” (iepriekšējais nosaukums – “ME Investment”, apgrozījums pieaudzis par gandrīz 34% līdz 1,94 miljardiem eiro), savukārt 10. vietā ir lauksaimniecība sektora uzņēmumu grupa “Linas Agro Group”, kas pakāpusies no 17. vietas un apgrozījumu pērn audzēja divas reizes līdz 1,9 miljardiem eiro.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, kas ir par 44,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet kopējā gūtā peļņa pieauga vēl vairāk – par 47,4% līdz 2,78 miljardiem eiro, salīdzinot ar 1,89 miljardiem eiro 2021.gadā.

Latvijas uzņēmumu apgrozījums pērn audzis par 20,3% līdz 6,98 miljardiem eiro, bet peļņa par 55% līdz 294 miljoniem eiro.

Sarakstā iekļauto Lietuvas uzņēmumu apgrozījuma daļa Baltijas valstu kopējā sniegumā veido 69,1%, Igaunijas uzņēmumu – gandrīz 21,5%, bet Latvijas uzņēmumu – 9,4%. Savukārt, analizējot Baltijas valstu “Top50” iekļauto uzņēmumu sniegumu peļņas kontekstā, Lietuvas uzņēmumu pienesums īr 67,2% apmērā, Igaunijas – 22,4%, bet Latvijas – 10,6%.

Saskaņā ar “Coface” apkopoto informāciju, 2022.gadā peļņas ziņā lielākie uzņēmumi Baltijas valstīs ir Lietuvas biotehnoloģiju kompānija “Thermo Fisher Scientific Baltic” – peļņa 554,49 miljoni eiro, 12. vieta reitingā, Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmums “Ignitis grupė” – peļņa 293,4 miljoni eiro, ceturtā vieta, Igaunijas enerģētikas kompāniju grupa “Eesti energia” – peļņa 215 7 miljoni eiro, sestā vieta reitingā, Lietuvas mazumtirdzniecības veikalu un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilnius Prekyba” – 207,33 miljonu eiro peļņa, otrā vieta reitingā,

Latvijas elektroenerģijas kompānija “Latvenergo” – 183,87 miljonu eiro peļņa, 11. vieta reitingā.

Sestajā vietā peļņas ziņā ir Lietuvas investīciju kompānija “Willgrow” – 134,44 miljonu eiro peļņa, devītā vieta reitingā, seko Igaunijas transporta pakalpojumu un preču piegādes uzņēmums “Bolt Operations”, kas pieder uzņēmumu grupai “Bolt Technology” – 114,61 miljona eiro peļņa, 32. vieta reitingā, Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Maxima grupe” – 104,4 miljonu eiro peļņa, trešā vieta reitingā, Igaunijas investīciju kompānijai ” Infortar” – 96,12 miljonu eiro peļņa, 19. vieta reitingā un Igaunijas gāzes piegādātājs “Eesti gaas” – 95,22 miljonu eiro peļņa, 23. vieta reitingā.

Šogad Baltijas lielāko uzņēmumu “Top50” reitingā iekļuva tikai seši Latvijas uzņēmumi, kas šajā reitingā atradās arī iepriekš.

Savu sniegumu reitingā uzlabot izdevies tikai energokompānija “Latvenergo”

(11. vieta, pērn bija 14. vieta, apgrozījums pieauga par gandrīz 73% līdz 1,84 miljardiem eiro 2022.gadā) un “Orlen Latvia” (18. vieta, pērn bija 44. vieta, apgrozījumam augot gandrīz 2,2 reizes līdz 1,1 miljardam eiro).

Pārējo uzņēmumu vietas reitingā kritās – šogad 13. vietā ierindojas “Elko grupa” (pērn bija septītā, apgrozījums kritās par gandrīz 23% līdz 1,4 miljardiem eiro), 22. vietā – “Rimi Latvia” (bija 15. vieta, pērn apgrozījums auga par 1,2% līdz 1,03 miljardiem eiro), 25. vietā – “Maxima Latvija” (bija 18. vietā, apgrozījums palielinājies par 6,5% līdz 975 miljoniem eiro) un 49. vietā – “Circle K Latvia” (bija 48. vietā, apgrozījums pieauga par 35% līdz 623 miljoniem eiro).

Baltijas valstu 50 lielākajos uzņēmumos pērn kopumā strādāja 220 700 cilvēku – tas ir par 6,25%. vairāk nekā 2021.gadā (207 700). Vērtējot uzņēmumus pēc darbinieku skaita 2022.gadā, lielākie reitingā iekļuvušie darba devēji ir jau minētie “Vilnius Prekyba” (47 018 darbinieki, to skaits gada laikā palielinājies par 8%), “Maxima grupė” (38 256 darbinieki, samazinājums par 1%), “Willgrow” (21 966 darbinieki, pieaugums par 12%), “Maxima LT” (12 006 darbinieki, samazinājums par 3%) un Lietuvas aptieku mazumtirdzniecības tīklu pārvaldītājs “Euroaphoteca” (7454 darbinieki, palielinājums par 102%).

Starp desmit lielākajiem darba devējiem reitingā iekļuvuši arī divi Latvijas uzņēmumi – “Maxima Latvija”, pērn nodarbinot 6371 darbinieku, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš, un “Rimi Latvija” – 5581 darbinieki, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš.

“Coface” ekonomists Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs Gžegožs Selevičs norāda, ka visu triju Baltijas valstu ekonomiku pērn smagi skāra Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas. Vājinājās patērētāju un ražotāju pārliecība, savukārt augošās preču un kapitāla cenas un būtiski piegādes ķēdes traucējumi dažu mēnešu laikā izraisīja rekordaugstu inflācijas līmeni.

Selevičs norāda, ka 2022.gadā augstākā inflācija starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm fiksēta tieši Baltijas valstīs, gada vidējai inflācijai sasniedzot 19,4% Igaunijā, 18,9% Lietuvā un 17,2% Latvijā. Neskatoties uz to, ekonomikas noturība ir bijusi salīdzinoši laba, jo tikai Igaunija 2022.gadā fiksēta ekonomikas lejupslīde 0,5% apmērā.

Abas pārējās Baltijas valstis piedzīvoja ekonomikas palēnināšanos, bet to iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums sasniedza 3,4% Latvijā un 2,4% Lietuvā. Izvērtējot Baltijas valstu ekonomikas riska līmeni, Latvija un Lietuva ieguvusi A4 jeb mērenu riska vērtējumu, bet Igaunija nedaudz augstāku – A3 jeb apmierinošu vērtējumu.

“Coface” vērtējumā Baltijas valstu ekonomika jau ir atgriezusies pirmspandēmijas līmenī, taču to ietekmē jauni izaicinājumi – straujš enerģijas un importēto kapitālpreču cenu kāpums, mājsaimniecību ienākumu samazināšanās un pesimistiskāks uzņēmēju noskaņojums, kas samazina patēriņu un investīcijas.

Selevičs skaidro, ka šī situācija nebija tik smaga kā finanšu krīze 2008.-2009.gadā.

Kopš tā laika Baltijas valstis ir aktīvi investējušas digitalizācijā, kas ir veicinājis ārvalstu tiešo investīciju pieaugumu, īpaši saistībā ar programmēšanu un citiem informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumiem. IT sektors arī bija tas, kas ekonomikas izaicinājumus izjutis vismazāk.

Tuvākajos gados tiek prognozēts, ka Baltijas valstu uzņēmējdarbības vidi turpinās ietekmēt globālā ekonomiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība.

Demogrāfisko izmaiņu ietekmē turpināsies spriedze darba tirgū, stabili augs algas, samazināsies inflācija. Tomēr Selevičs norāda, ka izaicinājumu netrūkst arī ārējā vidē.

Rietumeiropā, kas ir galvenais eksporta virziens, pagaidām fiksēti vāji ekonomiskie rādītāji, kas 2024.gadā vēl gan var uzlaboties.

Taču tas, savukārt, ir atkarīgs no situācijas pasaules lielākajās ekonomikās, tostarp ASV un Ķīnā, kurās vērojama ierobežota ekonomiskā aktivitāte.

Baltijas uzņēmumu “Coface” “Top50” reitingā iekļauti reģiona lielākie uzņēmumi, pamatojoties uz to apgrozījumu 2022. kalendārajā gadā. Pētījums aptver Igauniju, Latviju un Lietuvu. Reitingā iekļauti Baltijas valstu lielākie uzņēmumi, kuru apgrozījums ir vismaz 300 miljoni eiro.

Tādi finanšu pakalpojumu sniedzēji kā bankas, apdrošināšanas kompānijas, līzinga kompānijas un brokeri reitingā netika iekļauti. “Coface” reitings ir balstīts uz ieņēmumiem un citiem galvenajiem uzņēmējdarbības rādītājiem, piemēram, tīro peļņu un darbinieku skaitu. Uzņēmumi, kuri tika uzaicināti, bet atteicās sniegt informāciju, galīgajā reitingā netika iekļauti.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz