Pētījums: Vairāk nekā trešdaļai pieaugušo Latvijā lasītprasme un rēķinprasme ir zemā līmenī
atvijā teju 40% pieaugušo iedzīvotāju ir zemas lasītprasmes vai rēķinprasmes, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie pieaugušo pamatprasmju pētījuma rezultāti par 2023. gadu.
LETA
Tas nozīmē, ka vairāk nekā katram trešajam pieaugušajam Latvijā ikdienā var rasties grūtības saprast sarežģītāku rakstisku informāciju vai veikt nepieciešamos aprēķinus.
Pieaugušie ar zemākām pamatprasmēm Latvijā retāk piedalās darba tirgū. Neaktivitātes līmenis šajā grupā ir aptuveni par septiņiem līdz astoņiem procentpunktiem augstāks nekā cilvēkiem ar vidējām prasmēm. Vienlaikus bezdarba līmeņa atšķirība ir salīdzinoši neliela un veido aptuveni 3,5 procentpunktus.
Pētījums arī norāda uz ekonomiskām sekām. Pieaugušie ar zemām pamatprasmēm Latvijā vidēji saņem par aptuveniem četriem līdz pieciem ASV dolāriem stundā mazāku atalgojumu, rēķinot pēc pirktspējas paritātes, nekā cilvēki ar vidējām pamatprasmēm.
Novērotas arī atšķirības veselības un dzīves kvalitātes rādītājos. Pieaugušie ar zemākām pamatprasmēm retāk savu veselību vērtē kā ļoti labu vai izcilu un retāk norāda uz augstu apmierinātību ar dzīvi. Latvijā atšķirība dzīves apmierinātības vērtējumā ir viena no lielākajām OECD valstu vidū.
Vienlaikus norādīts, ka pieaugušie ar zemām pamatprasmēm neveido vienotu sabiedrības grupu. Latvijā starp cilvēkiem ar zemām prasmēm ir gan tā sauktie “plūstošie lasītāji”, kuri spēj uztvert informācijas pamatjēgu, gan cilvēki, kuri lasa ar grūtībām vai uztver tekstu tikai virspusēji.
Zemas prasmes visciešāk ir saistītas ar iegūto izglītības līmeni. Izglītība ir nozīmīgākais faktors, kas palīdz prognozēt paaugstinātu risku saskarties ar lasītprasmes un rēķinprasmes grūtībām pieaugušā vecumā.
Vienlaikus OECD norāda, ka nav viena tipiska “zemu prasmju” iedzīvotāja profila. Dažādās valstīs šo grupu veido atšķirīgas iedzīvotāju kategorijas, tostarp vecāki cilvēki no ģimenēm ar zemāku izglītības līmeni, migranti, kuri saskaras ar valodas barjerām, un arī cilvēki, kuru sasniegumi ir zemāki, nekā varētu prognozēt.
OECD Latviju ierindo tā dēvēto “lasītprasmes plaisas valstu” grupā kopā ar Austriju, Norvēģiju, Singapūru un Šveici. Šajās valstīs galvenais izaicinājums ir valodu apguve un valodas integrācija. Organizācija norāda, ka ilgtermiņa ieguldījumi valodas apguves atbalstā migrantiem un valodu minoritāšu pārstāvjiem var dot būtisku pienesumu pieaugušo pamatprasmju uzlabošanā.
