Petraviča norādīja, ka no valdības solītā uzrāviena tāds “vecs stīvs kleperītis vien sanācis”. Viņa pauda, ka valdība dzīvo ilūzijās un tās vārdi nesaskan ar darbiem.

Deputāte teica, ka šis esot budžets bez redzējuma, ambīcijām un atbildības pret nākamo paaudzi.

Viņa uzsvēra, ka drošība ir svarīga un visi to atbalsta, taču drošība nav tikai robeža un bruņojums, tā ir arī ekonomiskā dzīvotspēja, iedzīvotāju veselība, izglītoti bērni un uzticība valstij.

Petraviča vērtēja, ka šis budžets neveido drošu Latviju, bet gan valsti, kas aizņemas, “lai vilktu dzīvību, nevis lai augtu”. Petraviča pauda, ka veselības aprūpe stāv uz katastrofas sliekšņa, slimnīcas brīdina par bankrotu, mediķi ir pārguruši, bet pacienti – spiesti maksāt no savas kabatas. “Vai tā ir drošība?” vaicāja Petraviča.

Viņa vērtēja, ka šajā budžetā pierūkst arī redzējuma, mugurkaula, atbildības pret tiem, kas šo valsti ar savu darbu uztur.

Deputāte aicināja valdību veikt reālu izdevumu pārskatīšanu, ieklausīties darba devējos, apturēt “prēmiju dalīšanu”, kā arī beigt aizņemties, lai “lāpītu caurumus”.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti trešdien ārkārtas sēdē sāka skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu.

Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus eiro, bet izdevumi – 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.