Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā.

Pieteikumā Briedis pārmeta, ka ekspozīcijā “Latvija Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas okupāciju varā 1939.-1991.” muzejs esot “noklusējis”, ka ar 1934.gada 15.maijā Ulmaņa autoritārā režīma valsts apvērsumu Latvijā izbeigta demokrātija.

Prasītāja ieskatā, šī fakta “noklusēšana ir melošana – apzināta un aktīva realitātes sagrozīšana, sabiedrības maldināšana, sabiedrības vilināšana maldos, ļaunticīga rīcība pret sabiedrību un manipulēšana ar tās apziņu”.

Okupācijas muzeja vadītāja Solvita Vība aģentūrai LETA pirms tiekas lēmuma skaidroja, ka prasība bija noformulēta juridiski, proti, ka prasītājam nav sniegts pakalpojums, neskatoties uz pakalpojuma līgumu – biļeti.

Vība uzskata, ka pakalpojums prasītājam tika sniegts, jo, pērkot biļeti, apmeklētājam tiek piedāvāts apskatīt muzeju, ekspozīciju, izstāžu zāles.

Pēc viņas paustā, tiesas sēdē prasītājs klāstīja nostāju – ja ekspozīcijā nav iekļauts viens fakts par 1934.gada 15.maija apvērsumu, tad, viņaprāt, pakalpojums nav saņemts.

Vība sacīja, ka muzejs izvērsis paskaidrojuma daļu, jo formāli pakalpojums ir sniegts, jo kinoteātros, teātros, muzejos, iegādājoties biļeti, tiek piedāvāts apskatīties, piemēram mākslas darbu vai izstāžu telpu.

“Muzejs nenoliedz apvērsuma tiesisko raksturu. Jā, ekspozīcijā tāda teikuma nav, taču mēs neesam citās pozīcijās. Gidiem muzejā ir iespēja stāstīt vairāk un atbildēt uz jautājumiem. Mēs to visu arī stāstām.

Ekspozīcijas ievaddaļā, kas aptver laika posmu līdz 1940.gadam, apskatot Latvijas Republikas iekšpolitiku, ārpolitiku un kultūru, ir trīs rindkopas teksta. Mēs nedodam izvērstu skaidrojumu par visiem notikumiem Latvijas Republikā šajā periodā,” sacīja Okupācijas muzeja vadītāja.

Viņa atzīmēja, ka ekspozīcijas sākuma daļā ir fotogrāfijas, ievadteksts, Satversmes teksts.

Pēc Vības paustā, muzeja nostāja ir tāda, ka Latvija bija neatkarīga valsts, starptautisko tiesību subjekts. Pēc Molotova-Ribentropa pakta 1939.gadā, 1940.gadā notika Latvijas okupācija. Tālāk ekspozīcijā tiek stāstīts par trīs okupācijas periodiem, balstoties uz to, ka Latvija kā neatkarīga valsts tika okupēta.

“Prasītājs raisa filozofisku diskusiju –

ja notika valsts apvērsums, tas nozīmē, ka Ulmanis jau bija okupējis Latviju.

Tādā gadījumā runa ir par diviem okupantiem – Ulmani un PSRS. Mēs nevaram tam piekrist, jo okupācija ir atzīta un integrēta arī mūsu normatīvajos dokumentos, deklarācijās, Satversmes preambulā un citviet. Okupācijas faktu neviens neapšauba, tas ir juridiski fiksēts. Tā kā strīds par to nevarētu būt.

Uzskatu, ka tas ir pavisam cits jautājums, arīdzan bīstams jautājums, ja var sākt šādā veidā pavērst notikumus – okupācija nebija, bet bija divu ļaunumu cīņa starp Ulmaņa diktatūru un PSRS iebrukums,” sacīja Vība.

Briedis aģentūru LETA informēja, ka pirms tiesas iesniegumā lūdzis Okupācijas muzeju tikties klātienē, lai atrisinātu konkrēto konfliktu, savukārt prasības pieteikumā un tiesas sēdē prasītājs piedāvāja konfliktu risināt ar mediācijas starpniecību, taču muzejs atteicās gan no tikšanās, gan no mediācijas.

Pēc Brieža paustā, tiesas sēdē viņš piedāvājis apsvērt iespēju konfliktu atrisināt izlīguma veidā, ja Okupācijas muzeja ekspozīcijā tiek iekļauts fakts par 1934.gada apvērsumu. Prasītājs neesot uzstājis ne uz savu teksta redakciju, ne dizainu.

Vienīgais, ko viņš esot lūdzis, ir iekļaut šo faktu ekspozīcijā. Tāpat Briedis nenoliedz, ka Latvija 1940.gadā tika okupēta, taču, viņa ieskatā, PSRS okupēja autoritāru Latviju, nevis brīvu un demokrātisku Latvijas Republiku.