FM norāda, ka šie likumprojekti paredz PTAC īstenoto patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku reģistrācijas, licencēšanas un uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai.

Vienlaikus paredzēts, ka Latvijas Banka nodrošinās patērētāju tiesību un interešu aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā, kā arī negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību attiecībā uz finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem Latvijā.

Likumprojektu pakotnes pamatā ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz nodot Latvijas Bankai nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā.

Tādējādi FM ieskatā tiks mazināta uzraudzības sadrumstalotība un funkciju pārklāšanās.

Vienlaikus sagatavoti grozījumi arī vairākos saistītajos normatīvos, lai nodrošinātu vienotu regulējuma piemērošanu, tostarp Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, Reklāmas likumā, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Civilprocesa likumā un Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā.

Iesaistītām pusēm pēc Lieldienu brīvdienām būs divas nedēļas atzinumu sniegšanai par sagatavotajiem likumprojektiem.

FM skaidro, ka grozījumu mērķis ir veicināt valsts pārvaldes resursu racionālu izmantošanu un birokrātiskā sloga mazināšanu, nodrošinot vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vienlaikus stiprinot patērētāju, kuri ir finanšu pakalpojumu saņēmēji, tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās PTAC funkcijas Latvijas Bankai.

Sagatavoto likumprojektu anotācijās FM norāda, ka pašreiz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkcijas Latvijā ir sadalītas starp vairākām institūcijām – Latvijas Banku, PTAC un Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Kopš 2014. gada darbojas Eiropas Banku uzraudzības sistēma jeb Vienotais uzraudzības mehānisms, kura ietvaros tajā iesaistītajās valstīs nozīmīgo kredītiestāžu tiešu uzraudzību, licencēšanu un atbilstības nodrošināšanu Eiropas Savienības prudenciālajām prasībām veic Eiropas Centrālā banka.

Latvijā Eiropas Centrālā banka uzrauga trīs aktīvu ziņā lielākās kredītiestādes, savukārt tās kredītiestādes, kuras netiek uzskatītas par nozīmīgām, uzrauga un to darbības atbilstību prudenciālajām prasībām nodrošina Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku.

Bez kredītiestādēm Latvijas Banka regulē un uzrauga arī citus finanšu tirgus dalībniekus – kopā 233 subjektus, tostarp alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus, apdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas starpniekus, finanšu pārvaldītājsabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes, krājaizdevu sabiedrības, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus un citus.

PTAC savukārt patlaban licencē un uzrauga patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus, kā arī nodrošina patērētāju tiesību un interešu aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā.

VID uzrauga tos kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus, kuri neveic patērētāju kreditēšanu.

Šāds institucionālais modelis rada uzraudzības sadrumstalotību, norāda FM.

Atsevišķos gadījumos vienam tirgus dalībniekam, atkarībā no tā darbības veida un sniegtajiem pakalpojumiem, uzraudzību var veikt vairākas institūcijas vienlaikus, kas rada administratīvo slogu un nepieciešamību pielāgoties dažādām uzraudzības prasībām un praksēm.

Pastāvošais kompetenču sadalījums rada arī grūtības patērētājiem orientēties savās tiesību aizsardzības iespējās, jo ne vienmēr ir skaidrs, pie kuras iestādes vērsties konkrētā situācijā, skaidro FM.

Vienlaikus pastāv risks atšķirīgai normatīvu interpretācijai un dažādai praksei sūdzību izskatīšanā.

Tāpat FM konstatējusi funkciju pārklāšanos starp institūcijām, tostarp attiecībā uz uzraudzības darbībām, datu pieprasīšanu un analīzi, kas liecina par neefektīvu valsts pārvaldes resursu izmantošanu.

FM secina, ka pašreizējā uzraudzības sistēma ne vienmēr nodrošina pietiekami efektīvu sistēmisko risku identificēšanu patērētāju kreditēšanas jomā, jo uzraudzības funkcijas ir nodalītas no finanšu sektora vispārējās risku analīzes un datu kopuma.

Turklāt, analizējot citu valstu praksi, FM secina, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzību finanšu sektorā īsteno finanšu sektora uzraugošā iestāde, nodrošinot integrētu pieeju regulējumam un uzraudzībai.

FM norāda, ka reformas mērķis ir izveidot vienotu, efektīvu un uz risku balstītu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības modeli, mazinot administratīvo slogu un novēršot funkciju dublēšanos.

Reformas rezultātā vienā institūcijā tiks apvienotas licencēšanas un reģistrēšanas, pastāvīgās uzraudzības, datu analīzes un patērētāju tiesību aizsardzības funkcijas.

Uzraudzības nodošana Latvijas Bankai stiprinās patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā, veicinās atbildīgu kreditēšanu un pārredzamību, kā arī ļaus efektīvāk identificēt un novērst negodprātīgu komercpraksi, uzsver FM.

Vienlaikus tiks uzlabota uzraudzības kvalitāte strauji augošajā nebanku kreditēšanas sektorā un nodrošināti vienlīdzīgāki konkurences apstākļi tirgus dalībniekiem.

Likumprojektos paredzēts pakāpenisks pārejas regulējums – tiesību normas par uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, savukārt atsevišķas deleģējuma regulējuma normas – 2028. gada 1. janvārī.

Pārejas periodā tiks nodrošināta tiesiskā nepārtrauktība, kā arī PTAC izsniegtās licences un veiktās reģistrācijas saglabās spēku.