Tēvs atzīts par vainīgu kopumā astoņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.

Saskaņā ar krimināllietas materiāliem viņš vairāku gadu garumā vardarbīgi apgājās ar meiteni – dusmās rāva aiz matiem un vilka pa grīdu, sita ar dūrēm un kājām, siksnu un jostas metāla daļu pa meitenes galvu un ķermeni.

Papildus tam arī kliedza uz viņu, lamājās necenzētiem vārdiem, periodiski ņēma nost mobilo telefonu un pārbaudīja tā saturu, kā arī gāja viņas istabā bez klauvēšanas, ierobežojot personisko brīvību.

Apsūdzētais arī izteica draudus viņu nogalināt, ja meitene nerīkosies atbilstoši tēva prasītajam.

Apsūdzētais kopā ar meitu drošības apsvērumu dēļ 2019.gadā Latvijā ieradās no Čečenijas, iegūstot politiskā bēgļa statusu.

Krievijas pilsonis tiesas sēdē skaidroja, ka meitu kontrolējošā uzvedība saistīta ar bailēm par viņas drošību, kā arī vērsa uzmanību uz, viņaprāt, kultūras atšķirībām – līdz apcietinājumam viņam neviens netika izskaidrojis, ka bērna sišana audzināšanas nolūkos skaitās krimināli sodāma, jo viņa kultūrā tas uzskatāms par absolūti normālu.

Pielietotās vardarbības rezultātā cietušajai tika nodarītas fiziskas un psihiskas ciešanas, radīta pastāvīga nedrošības sajūta un bailes no tēva.

Veikto noziedzīgo nodarījumu rezultātā pastāv risks, ka meitenei nākotnē var attīstīties hroniski psihiski traucējumi, kas atstāj paliekošas sekas bērna tālākai attīstībai, norāda prokuratūrā.

Tēvam tika pārtrauktas vecāka aizgādības tiesības. Savukārt 2024.gada pavasarī meitene šķērsoja valsts robežu un tagad uzturas Krievijā kopā ar māti.

Prokuratūrā norāda, ka māte vairākkārtēji bija centusies iegūt aizgādību un atjaunot saskarsmi ar bērnu, kuru tēvs bez mātes piekrišanas bija izvedis no valsts.