“Šogad Latviju ir satricinājusi traģēdija, kad dzīvību ir zaudējis cilvēks, kurš valsts aizsardzību tā arī nesagaidīja. Šā gada 16.aprīlī pastrādātā slepkavība Jēkabpilī, kad pēc ilgstošas publiskas un atbildīgajām iestādēm zināmas vajāšanas tika nogalināta nepilngadīgu bērnu māte, diemžēl izgaismoja valsts nespēju pasargāt tās cilvēkus. Sekojošā varas iestāžu – policijas, prokuratūras, tiesas, pašvaldības iestāžu – skaidrošanās un vainīgo meklēšana citur, bet tikai ne pie sevis, spilgti apliecināja – valsts nav spējusi aizsargāt demokrātiskās sabiedrības augstāko vērtību – cilvēka dzīvību,” uzsvērts Valsts prezidenta vēstulē.

Valsts prezidents vērš uzmanību, ka likums “Par valsts kompensāciju cietušajiem” nodrošina fiziskajai personai, kura Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo, tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu. Valsts prezidenta ieskatā, līdzās šim tiesiskajam mehānismam tieši Jēkabpils slepkavības lietā valstij ir jādara vairāk, parādot, ka valsts ir spējīga uzņemties atbildību, ja kādi tās varas atzari nav spējuši nosargāt cilvēku no apdraudējumiem, par kuriem valsts bija informēta.

“Aicinu Ministru kabinetu piešķirt atbilstošu un samērīgu vienreizēju kompensāciju neatkarīgi no šo personu statusa kriminālprocesā. Būtiski šeit ir ņemt vērā gan no Satversmes 93.panta un Latvijas starptautiskajām saistībām izrietošo valsts pienākumu rīkoties, lai aizsargātu cilvēka dzīvību, gan arī Satversmes 110.pantā noteikto, ka valsts īpaši palīdz bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības. Uzskatu, ka minimālajam vienreizējās kompensācijas apmēram katrai no šīm personām jābūt vismaz 50 000 eiro. Šī summa ir samērīga ar citām lietām, kurās valstīm uzlikts pienākums atlīdzināt kaitējumu, ko nodarījusi to nespēja izpildīt savu pienākumu un aizsargāt cilvēka dzīvību,” pausts Valsts prezidenta vēstulē.

Valsts prezidents lūdz izstrādāt atbilstošu Ministru kabineta tiesību aktu, kurā būtu noteikts, kāda apjoma, kurām personām un kādā kārtībā kompensācijas tiek piešķirtas un izmaksātas.

Pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (AS), Rinkēvičs otrdien Rīgas pilī skaidroja, ka pirmdien nosūtījis vēstuli Kariņam, lūdzot rast iespēju valdības sēdē iekļaut tiesību aktu projektu, ko izstrādātu attiecīgās ministrijas, piešķirot katram Jēkabpils traģēdijā māti zaudējušam bērnam vismaz 50 000 eiro kompensācijas izmaksu.

Prezidents norādīja, ka atzīta valsts bezdarbība un vaina šajā gadījumā, turklāt vainīgas ir dažādas institūcijas – gan tiesību aizsardzības, gan tiesu varas, kuras ne līdz galam veikušas pienākumu izpildi. Rinkēvičs sacīja, ka ir saņēmis informāciju kā no Ģenerālprokuratūras, tā arī no Valsts policijas, kuras ir tās amatpersonas, kas jau ir sodītas, un kuras ir tās, kuras plānots saukt pie atbildības.

“Valstij, atzīstot savu bezdarbību, ir pienācīgi jārīkojas. Manuprāt, ir jāpiešķir kompensācija. Gribu cerēt, ka Ministru kabinets drīzumā varētu bez jebkādiem tālākiem birokrātiskiem šķēršļiem pieņemt lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Tāpat ceru, ka valdība šajā aicinājumā ieklausīsies. Tā ir maza daļiņa, ko mēs varam darīt valsts bezdarbības, rīcības trūkuma rezultātā,” teica valsts pirmā persona.

Jau ziņots, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Rusiņam bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 – par to, ka viņš nepilda lēmumu par aizsardzību pret vardarbību.

Rusiņu pēc slepkavības policijai nav izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.