“Progresīvie” uzskata, ka ceturtdien publiskotā Valsts kontroles (VK) revīzija “atklājusi iznīcinošus faktus jautājumā par VAS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldību un kokrūpnieku afēru”.

Politiskais spēks spriež, ka revīzija konstatējusi problēmas un pārkāpumus plašā jautājumu spektrā, no mežu nozares politikas jautājumiem un valsts budžetā iemaksājamo dividenžu apmēra līdz kapitālsabiedrības stratēģijai un lēmumu pamatotībai cenu samazinājumam zāģbaļķiem ilgtermiņa līgumos jeb “kokrūpnieku afērā”.

Partijā norāda, ka jautājumā par cenu samazinājumu zāģbaļķiem VK konstatējusi, ka ZM sagatavotais informatīvais ziņojums bija nepatiess, turklāt ZM un valdības lēmumi par cenu samazināšanu ir pieņemti, pārsniedzot to kompetenci.

Tas, partijas ieskatā, izraisa nopietnus jautājumus arī par demisionējušās premjeres Evikas Siliņas (JV) atbildību, virzot šāda jautājuma izskatīšanu valdībā.

“Progresīvo” līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs norāda, ka ilgi gaidītais VK revīzijas ziņojums beidzot ir publicēts un tur redzams tieši tas, ko “Progresīvie” teikuši pēdējos mēnešus. Proti, valstī neiegūtie ieņēmumi jeb faktiski zaudējumi sasniedz 50 miljonus eiro.

Šuvajeva ieskatā lēmums, ko tobrīdējais zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) virzīja valdībā, bija nekvalitatīvs un maldinošs.

“Un visbeidzot izrādās, ka Ministru kabinets nemaz nedrīkstēja lemt par šo jautājumu. Un šis ļoti skaidri norāda arī uz Evikas Siliņas (JV) atbildību,” uzsver Šuvajevs.

Tāpat “Progresīvie” uzsver, ka laiks, par kuru veikta revīzija – no 2021. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. jūnijam – ietver arī periodu, kad ministriju pārvaldīja Kaspars Gerhards (NA).

“Progresīvo” skatījumā jaunajā valdībā ZM pārvaldību nedrīkst uzticēt ZZS, tā normalizējot plaša mēroga korupciju, bezatbildību un izšķērdību.

“Ja Andris Kulbergs (AS) kā patlaban nominētais valdības veidotājs to pieļaus, viņš fundamentāli diskreditēs sevi un savus izteikumus par cīņu ar korupciju un karteļiem,” uzskata partijā.

Kā ziņots, Ministru prezidente Siliņa pirms nedēļas, paziņojot par savu demisiju, paziņoja arī par Krauzes atlaišanu.

Tā dēvētās kokrūpnieku lietas ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) prokuratūras uzdevumā pagājušajā nedēļā aizturēja Krauzi un bijušo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru, tobrīdējo Valsts kancelejas vadītāju Raivi Kronbergu.

Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām pagājušajā nedēļā veiktas procesuālās darbības, ir bijušais ZM valsts sekretārs Kronbergs, zemkopības ministrs, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Krauze, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais AS “Latvijas valsts meži” (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma “Pata Strenči” darbinieks Reinis Muižnieks un “Pata” īpašnieks Uldis Mierkalns.

Pērn 20. novembrī Ģenerālprokuratūrā tika sākta prokurora pārbaude par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām.

Pārbaudē konstatēta iespēja, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, veicot cenu korekciju LVM ilgtermiņa līgumos, informēja prokuratūrā.

Līdz ar to Ģenerālprokuratūrā sākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā”.

Savukārt Valsts kontrole revīzijā konstatējusi būtiskus trūkumus LVM pārvaldībā un ZM kā kapitāldaļu turētājas īstenotajā uzņēmuma uzraudzībā, un tas radījis valstij skaidri izmērāmas negatīvas sekas.

Pēc Valsts kontroles aplēsēm trūkumu LVM stratēģiskajā un dividenžu plānošanā un rīcībā ar brīvajiem finanšu līdzekļiem, kā arī kokrūpniekiem sniegtā atbalsta dēļ šīs negatīvās sekas mērāmas daudzos desmitos miljonos eiro.

Revīzijā atklāts, ka ZM vismaz 130,3 miljonus eiro nav novirzījusi valsts budžetā papildu dividenžu maksājumu veidā.

Tāpat ZM rosināto, Ministru kabineta un akcionāru sapulces pieņemto lēmumu rezultātā LVM 2024.-2026. gadā samazināja egles un priedes II šķiras zāģbaļķu cenas, kapitālsabiedrības ieņēmumus samazinot par 49,4 miljoniem eiro.

Iepriekš Dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības palīdzību saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils.

Ziņojumā tika minēti vairāki fakti, kas lika šaubīties par piešķirtā atbalsta pamatotību.

Savukārt Krauze apgalvoja, ka ZM veiktajā dienesta pārbaudē nav konstatēts, ka valstij būtu nodarīti zaudējumi, sniedzot atbalstu kokrūpniekiem 2023. gadā.