Aprīļa beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodeva Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai kriminālprocesu, jo bijušais Rēzeknes pašvaldības priekšsēdētājs 16 gadu garumā valsts amatpersonas deklarācijās nebija norādījis pilnīgu informāciju par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem un fiziskajām personām kopsummā par gandrīz 270 000 eiro, aģentūru LETA iepriekš informēja KNAB.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka laikā no 2007. līdz 2023.gadam bijušais domes priekšsēdētājs valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis informāciju par diviem kopīpašumā ar radinieci esošiem nekustamajiem īpašumiem Bulgārijā.

Tāpat valsts amatpersona deklarācijās nav norādījusi darījumus, kas saistīti ar šo īpašumu iegādi un pārdošanu kopsummā par 205 786,50 eiro, kā arī 64 000 eiro darījumus ar fiziskajām personām.

Pirmstiesas izmeklēšanas rezultātā KNAB rosināja prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret bijušo priekšsēdētāju par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu lielā apmērā. Tagad apsūdzība ir uzrādīta, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Aprīļa sākumā KNAB citā lietā bija rosinājis prokuratūru apsūdzēt Bartaševiču par to, ka viņš izpaudis ierobežotas pieejamības informāciju sievai Olgai un desmit gadu garumā kārtējās valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis pilnīgu informāciju par izsniegtā aizdevuma daļu 33 000 eiro apmērā.

KNAB iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rēzeknes domes priekšsēdētājs, personīgu motīvu vadīts un ģimenes locekles pamudināts, uzdeva pašvaldības darbiniecei iegūt informāciju no amata pienākumu pildīšanai pieejamās datubāzes.

Darbiniece iegūto ierobežotās pieejamības informāciju saistībā ar vairākiem nekustamajiem īpašumiem nodeva Bartaševičam, kurš šīs ziņas izpauda ģimenes loceklei, kura, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, ir viņa sieva un vairāku uzņēmumu īpašniece Olga Bartaševiča.

Piemēram, kā liecina “firmas.lv” informācija, Batrtaševičai kopā ar vīrabrāli Mihailu Bartaševiču uz pusēm pieder SIA “Latgalija”, kas saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā redzamajiem datiem vairākkārt uzvarējusi apjomīgos Rēzeknes pašvaldības iepirkumos.

Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka Bartaševičs no 2014.gada kārtējās valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis informāciju par ģimenes loceklei izsniegtā aizdevuma daļu 32 984 eiro apmērā.

Ņemot vērā minēto, KNAB rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Rēzeknes mēru par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu.

Savukārt amatpersonas ģimenes locekli bija rosināts apsūdzēt par uzkūdīšanu izpaust neizpaužamas ziņas. Tikmēr pašvaldības darbiniecei kriminālprocesa laikā mainīts statuss un izmeklēšanas darbībās viņa piedalījās liecinieka statusā. Apsūdzība ir uzrādīta un izsniegta abām personām.

Vienlaikus prokuratūrā apliecināja, ka patlaban abas minētās lietas ir apvienotas vienā.

Jau ziņots, ka 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības.

Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) atstādināja no amata toreizējo Rēzeknes mēru Bartaševiču. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā, bet viņa partijas biedri no partijas “Kopā Latvijai” kādu laiku centās panākt visas Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas.

Ministrijā norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību.

Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

Rēzeknes pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā tika vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša regulējumam.

VK revīzijas laikā sadarbojās ar tiesībsargājošajām iestādēm – Valsts policiju un KNAB, kas attiecīgi sāka resorisko pārbaudi.