No otrdienas iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) birojs ir nokomplektēts atbilstoši viņa prioritātēm iekšlietu jomā. Biroju ministrs veidojis nelielu – stabilai sadarbībai ar Saeimu un saziņai ar sabiedrību un medijiem.

Efektīva krīžu vadība ir viens no būtiskiem uzdevumiem, kas jāsasniedz, lai rīcība krīzes situācijās būtu operatīva, mazinot politisku lēmumu nepieciešamību.

“Iepriekšējā iekšlietu ministra uzdevumā civilās aizsardzības darba grupu vadīja parlamentārais sekretārs Igors Rajevs, ministram par viņa paveikto un profesionālo piegājienu ir labas atsauksmes, tādēļ esmu gandarīts, ka Rajeva kungs ir piekritis šo darbu turpināt,” uzsvēris Kozlovskis.

Tas ļaus pie prioritāri risināma uzdevuma strādāt bez ieskriešanās laika, nodrošinās arī iepriekšējo darbu pārmantojamību. Rīkojums par Rajeva apstiprināšanu Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā tiks izdots otrdien. Kozlovskis paredzot, ka līdz tam Rajevs kļūs par neatkarīgo deputātu Saeimā. Lai par tādu kļūtu, viņam jāpamet “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcija, kur viņš strādājos, topot ievēlētam 14.Saeimā.

Iekšlietu ministra biroju vadīs Beāte Barkāne-Iļjenkova, kura sadarbībā ar padomnieci sabiedrisko attiecību jautājumos Elīnu Bīviņu nodrošinās operatīvu saziņu ar sabiedrību, tai skaitā medijiem, citām valsts un pašvaldības pārvaldes iestādēm, nevalstisko sektoru.

“Esmu gandarīts, ka iekšlietu ministrs novērtējis pieredzi un iekšlietu nozarē ieguldīto darbu. Esmu gatavs turpināt iesākto, lai izveidotu Latvijā efektīvu krīžu pārvaldības sistēmu, tāpat intensīvi būs jāstrādā, lai Latvijas austrumu robežas nostiprināšana notiktu ieplānotajos termiņos,” norādījis Rajevs.

Iekšlietu ministra uzdevumā Rajevs turpināšot vadīt Civilās aizsardzības darba grupu, esmu apņēmies ieguldīt laiku un darbu, lai robežizbūvē nebūtu nekādas kavēšanās, Saeimā turpināšu strādāt ar iekšlietu jautājumiem gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, gan Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā.

Rajevs apliecinājis, ka Saeimā turpināšot darbu kā neatkarīgais deputāts.

Argumentējot AS frakcijas pamešanu, parlamentārietis aģentūrai LETA teica, ka pēdējā laikā pārāk bieži palicis mazākumā un “cik tad tu ilgi vari būt mazākumā savā viedoklī”, tāpēc kaut kādā veidā bijis nepieciešams reaģēt.

“Ja esi visu laiku mazākumā, tad paliec arī par destruktīvu elementu arī apvienībai kā tādai,” uzsvēra Rajevs.

Kļūšana par neatkarīgo deputāti automātiski nenozīmējot, ka Rajevs tagad automātiski visos balsojumos atbalstīšot koalīciju un patlaban būtu uzskatāms par 54 balsi koalīcijai. “Nekad nesaki nekad. To es redzēšu kā tālāk tas viss izskatīsies. Jebkurā gadījumā es balsošu kā uzskatu par vajadzīgu. Tā koalīcijas prakse man ne ļoti īpaši patīk,” uzsvēra Rajevs.