Iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvā ziņojuma par pedagogu slodžu līdzsvarošanu projektu un LIZDA priekšlikumiem, RACNA uzskata, ka jautājums nav pietiekami izdiskutēts un vairāk vajadzētu ieklausīties pašvaldību – izglītības iestāžu dibinātāju un uzturētāju – viedoklī.

Neapšaubot to, ka skolotāju darba samaksas sistēma ir pilnveidojama un slodzes pakāpeniski jāizlīdzina, nedrīkst nerēķināties ar reālo situāciju pašvaldībās, jo īpaši nelielajās lauku skolās, akcentē RACNA pārstāvji.

Kā uzskata RACNA, slodžu izlīdzināšanai jābūt ļoti pakāpeniskai, lai neveidotos situācija, ka nav iespējams nodrošināt mācību programmas izpildi, jo LIZDA priekšlikumu pieņemšanas gadījumā būtiski vajadzēs palielināt skolotāju skaitu, kas speciālistu deficīta apstākļos praktiski nav iespējams.

Vēl sarežģītāka situācija var veidoties pirmsskolas izglītības iestādēs, kur straujais atalgojuma kāpums nav samērots ar pašvaldību budžetu iespējām un faktiski ir neiespējami palielināt štata vietu skaitu, pauž RACNA.

Ņemot vērā, ka šī gada budžetu sagatavošana pašvaldībām bija ļoti sarežģīta, tad jebkādas izmaiņas pedagogu atalgojumā un slodžu balansēšanā no šā gada 1.septembra ir teju neiespējamas, uzskata organizācija.

RACNA aicina vērtēt iespēju finansēt pirmsskolas pedagogu algas no valsts budžeta pilnā apmērā.

“Tāpēc aicinām turpināt konstruktīvu un mierpilnu dialogu, līdz tiek sasniegts kompromiss, kas ir balstīts reālajās cilvēkresursu un finanšu iespējās,” teikts organizācijas paziņojumā.

Kā vēstīts, IZM nepiekrīt LIZDA prasībām par vēlamo slodžu balansēšanas veidu no nākamajā mācību gada, jo neredz iespējas tam iegūt papildu nepieciešamo finansējumu.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) skatījumā – neatkarīgi no tā, kāds pedagogu darba slodžu sadalījums šobrīd tiek noteikts, ir nepieciešams skaidri zināt paredzēto finansējumu darba samaksas nodrošināšanai, tai skaitā mērķdotācijas aprēķinu pašvaldībām, lai spriestu par konkrēta modeļa piemērošanu.

Tikai tad, kad būs zināms mērķdotācijas aprēķināšanas princips, varot spriest par pedagogu darba slodzes noteikšanas principiem, jo tad būšot saprotams, ar kādu līdzekļu summu var rēķināties un ko atļauties apmaksāt.

Kā pauž LPS, svarīgi, ka izglītības iestāde sadarbībā ar dibinātāju izstrādā darba samaksas nosacījumus, jo esot jāņem vērā, ka novados ir dažādu pakāpju skolas, līdz ar to pieeja pedagogu slodzes noteikšanai varētu būt atšķirīga.

LPS atbalsta, ka jāturpina diskusija par pāreju uz 40 stundu darba slodzi visām pedagogu grupām, lai nodrošinātu Darba likumā noteikto vienlīdzīgu tiesību principu, nodrošinot normālu darba laiku 40 stundas nedēļā par vienu pilnu slodzi.

Vienlaikus LPS akcentē riskus par iespējamo pedagogu trūkumu. “Optimālais mācību skaits vienā slodzē ir 26 kontaktstundas nedēļā. Kritiskais maksimums – 30 kontaktstundas nedēļā – varētu būt noteikts kā īstermiņa risinājums, ja, piemēram, sadalot visas klases pedagogiem, paliek neliels stundu skaits, kuram nav iespējams atrast pilna darba laika pedagogu.

Šādā gadījumā vienu gadu varētu pieļaut, ka atsevišķi skolotāji strādā ar maksimālo stundu skaitu – 30. Šī kārtība parādīs reālo pedagogu trūkumu valstī.

Nosakot maksimālu stundu skaita griestus jārēķinās ar lielu vakanču skaitu pedagogu trūkuma dēļ. Tāpēc, pirms ieviest jauno sistēmu, jārisina jautājums ar pedagogu piesaisti darbam skolā,” teikts LPS paziņojumā.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijai (LLPA) daļu no LIZDA prasībām novērtēja kā neizpildāmas.

LLPA atbalsta IZM piedāvājumu, kas paredz, ka pedagogu slodžu sabalansēšanas principi valdībā tiks virzīti kopā ar grozījumiem “Pedagogu darba samaksas noteikumos”, kas paredz pedagogiem noteikt vienotu normālo darba laiku – 40 astronomiskās stundas nedēļā, sākot ar 2025. gada septembri.

Sabalansēšanas principi paredz noteikt, cik laika no darba nedēļas pedagogs velta kontaktstundām un cik pārējiem darba pienākumiem, tostarp laikam, kas nepieciešams, lai sagatavotos mācību stundām.

LLPA ieskatā, LIZDA uzturētās prasības nav reālistiskas pret pašlaik nodarbināto pedagogu skaitu un pašvaldību budžeta iespējām.