Visvairāk atļauju – 41 – plānots anulēt uzņēmumam “Alfor” 25 spēļu zālēs, kam seko “Olympic Casino Latvia” ar 36 atļaujām 19 spēļu zālēs, “Joker LTD” ar 23 atļaujām 12 spēļu zālēs un “Admirāļu klubs” ar 20 atļaujām 11 spēļu zālēs. Kopā plānots anulēt astoņiem uzņēmumiem izsniegtās 139 atļaujas azartspēlēm, kas tiek piedāvātas vairāk nekā 80 spēļu zālēs.

Kā skaidro pašvaldība, lai slēgtu spēļu zāles pārējā pilsētas teritorijā, Rīgas pašvaldība šādu iespēju paredzēja 2021.gadā pieņemtajā jaunajā teritorijas plānojumā. Plānojuma spēkā stāšanos uz laiku apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tādējādi kavējot azartspēļu vietu slēgšanu. Taču šis ministrijas lēmums vēlāk tika atcelts un tagad Rīgas pašvaldībā tiek lemts par atļauju anulēšanu azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra.

Pašvaldībā norāda, ka tādējādi sabiedrība tiks aizsargāta no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes.

Gala lēmums par atļauju anulēšanu būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Likums paredz, ka pēc lēmuma stāšanās spēkā šīs azartspēļu vietas – kazino, spēļu zāles, bingo zāles, totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas – jāslēdz piecu gadu laikā. Atļauju anulēšana var tikt atcelta tikai pašvaldībai nelabvēlīgas tiesvedības rezultātā, ja tāda notiks. 

Līdz šim Rīgas dome šādas tiesvedības visās instancēs ir uzvarējusi.

Pašvaldība norāda, ka Rīgas dome pirms pieciem gadiem nolēma galvaspilsētā likvidēt 42 spēļu zāles, kas atrodas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kā arī jauktas apbūves teritorijā. 

Izņēmums tika paredzēts četru un piecu zvaigžņu viesnīcām. Spēļu zāļu komersanti vērsās tiesā pret pašvaldību. Satversmes tiesa gan vēlāk atzina par pamatlikumam atbilstošus domes ierobežojumus ierīkot spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā. 

Šī gada septembrī Stacijas laukumā tika slēgta pēdējā azartspēļu zāle Rīgas centrā.

Kā norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece, kādreizējā Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītāja Linda Ozola, atsaucoties uz Veselības ministrijas pētījumu, ar azartspēļu atkarību Latvijā sirgstot aptuveni 80 000 iedzīvotāju. 16 000 no tiem problēmas ir smagākajā pakāpē.

“Uzskatu, ka azartspēles nevar aizliegt, bet tai ir jābūt izklaidei tikai īpašos gadījumos, nevis ikdienas ieradumam. To ar savu lēmumu vēlamies veicināt,” pauž Ozola.

Rīgas domes lēmums aizvērt fiziskās spēļu zāles Rīgā nemazina augsto risku nelegālā tirgus pieaugumam tiešsaistē, aģentūrai LETA pauda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks, komentējot Rīgā domes plānus anulēt 139 azartspēļu atļaujas.

“Vēsture rāda, ka nesamērīgi aizliegumi nav efektīvi. Šajā gadījumā iecerētais aizliegums turklāt attiecas tikai uz vienu – “zemes” jeb fizisko azartspēļu segmentu, un jāuzsver, ka tas ir prettiesisks,” sacīja Vērzemnieks.

Viņš pauda, ka, pirms šādu lēmumu pieņemšanas, būtu jāsagaida Satversmes tiesas spriedums saistībā ar spēļu zāļu izvietojuma jautājumu galvaspilsētā un uz tā bāzes jāveido likumam atbilstoša politika.

“Izteikti populistiskā retorika turpina kultivēt uzskatu, ka, likvidējot spēļu zāles pilsētvidē, tiks izskausta atkarību problemātika,” atzīmēja Vērzemnieks, piebilstot, ka jebkurā gadījumā azartspēles ir pieejamas internetā, kur pastāv arī nelegālās vietnes un spēlētāji nav aizsargāti.

Vērzemnieks minēja, ka, Rīgas domei pieņemot šādu lēmumu, pastāv īpaši augsts risks, ka nelegālais sektors tikai paplašināsies, un kā valstij, tā pašvaldībai ies secen nodokļu ieņēmumi un veidosies organizētā noziedzība, kā to rāda, piemēram, Polijas un Austrijas valstu pieredze.

Taujāts par nozares zaudējumiem saistībā ar fizisko azartspēļu vietu slēgšanu, Vērzemnieks sacīja, ka divu lielāko valstspilsētu – Rīgas un Daugavpils lēmumu rezultātā, aplēstie zaudējumi, aprēķinot tikai neieņemto azartspēļu nodokli, veido vairāk nekā 17 miljonus eiro.