Šovasar pēc strīdiem par ielu remontdarbu kontroli sastrīdējās partijas “Progresīvie” un “Jaunā vienotība” (JV) un izjuka Rīgas domes koalīcija, no mēra amata krītot Mārtiņam Staķim (P) un viņa vietā nākot Vilnim Ķirsim (JV).

Tika ierosināta pārbaude par to, vai Rīgas pašvaldība ir pārmaksājusi par ielu remontiem galvaspilsētā, taču izmeklēšanu īsti neizdevās pabeigt nepieciešamajos termiņos, tā arī nesniedzot skaidru atbildi, vai Satiksmes departamenta amatpersonas rīkojušās likumīgi vai nē. Tomēr nesen pabeigtais Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes ziņojums, kas apstiprinot iepriekš izskanējušos pārmetumus par kontroles trūkumu šajā jomā, vēsta raidījums.

Galvenie pārmetumi bija, ka neviens pašvaldībā neesot kontrolējis, cik daudz asfalta izlietots izlīdzinošajā kārtā, kuru ieklāj zem virskārtas, un ka lielus asfaltēšanas darbus pasūtīja ceļu uzturētājam, nevis ceļu būvniekiem, kas varot izmaksāt par 40% lētāk. Aizdomās par zaudējumu nodarīšanu pašvaldībai jūnijā atstādināja Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu, tomēr izmeklēšanu līdz galam nenoveda, un abi ierēdņi patlaban turpina darbu.

Pēc Ķirša ievēlēšanas Rīgas domes priekšsēdētāja amatā, viņš uzdeva Revīzijas un audita pārvaldei pārbaudīt, kā darbojas iekšējās kontroles sistēma Satiksmes departamentā.

Šobrīd ir spēkā pirms četriem gadiem noslēgtie līgumi par Daugavas labā un kreisā krasta ielu uzturēšanu. Šim līgumam katru gadu piemēro indeksāciju, un šogad ielu uzturēšanai Rīgas dome piešķīra vairāk nekā 41 miljonu eiro.

Kā atzīmē raidījums, abu krastu ielu uzturētājos ietilpa Adigjozala Mamedova ģimenei pastarpināti piederošā AS “Ceļu pārvalde”, kā arī “Rīgas tilti”, kura lielākais īpašnieks ir Albins Jasaitis. Daugavas labā krasta uzturētājs piesaistīja SIA “Pilsētas eko serviss”, savukārt Daugavas kreisā krasta uzturētājs – tobrīd Guntim Rāvim un ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošo SIA “Roadeks”.

Šis līgums bijis domāts, lai avārijas situācijās notiktu ielu bedrīšu lāpīšana mazos posmos. Līgums par darbiem paredzot salīdzinoši augstas izmaksas uz kvadratūru. Taču Satiksmes departaments šī līguma ietvaros pasūtīja ceļa segumu nomainīt simtiem metrus garos ielas posmos, kad izdevīgāk varētu būt piesaistīt uzņēmējus konkursos.

Darbu izmaksas audits nevērtēja. Auditā konstatēts, ka šogad segums atjaunots 12 objektos un vēl vienā darbi turpinās.

Auditā apstiprinājušās iepriekš izskanējušās aizdomas, ka departamenta rīcībā nav dokumentu, kuros varētu pārliecināties, cik asfalta ieklāts izlīdzinošajā kārtā. Departaments neveic regulārus mērījumus, kas uzrāda aizpildīto iesēdumu, bojātās vietas laukumu, un faktiski izpildītais darbs tiek mērīts tikai iestrādātajās asfaltbetona tonnās, ko uzrāda būvnieks.

Auditā atklājies, ka “Roadeks”, kurai nav līgums ar Satiksmes departamentu par Daugavas labo krastu, šeit veikusi lielus asfalta seguma atjaunošanas darbus. Departaments skaidrojis, ka “Roadeks” darbiem labajā krastā piesaistīts kā SIA “Pilsētas eko Serviss” apakšuzņēmējs un asfaltēšanas darbus pēc nepieciešamības veic kopš 2019.gada.

Rīgas mērs ar auditu vēl neesot iepazinies. Savukārt Rīgas izpilddirektors Jānis Lange tikko pabeigto auditu lūdzis izvērtēt domes Juridiskajai pārvaldei, kurai jāpasaka, vai audits būtu pamats, lai vērtētu ierēdņu atbildību.