Mitruma dēļ iepriekš veikto uzturēšanas darbu efekts saglabājas īsāku laiku, bet satiksmes ietekmē veidojas bedres un iesēdumi – īpaši tas raksturīgi ceļiem, kur ir intensīva smagā transporta satiksme, klāsta LVC.

Nokrišņu daudzums visur nav bijis vienmērīgs, līdz ar to ceļu stāvoklis atšķiras arī viena reģiona ietvaros.

Kurzemes reģionā sliktākā stāvoklī ir grants ceļi Dienvidkurzemes novadā Liepājas un Rucavas apkārtnē,

Latgales reģionā – vietējie autoceļi galvenokārt reģiona dienvidaustrumu daļā (Šķirpāni-Soboļina, Konecpole-Vertulova, Zamšoviki-Tīmaņi-Zirgi, Špoģi-Arendole-Rimicāni-Rožupe, Rožupe-Rudzāti-Varakļāni, Dagda-Pauļukalns, Ogureckaja-Strodi-Auleja un Balvi-Celmene-Sita).

Rīgas reģionā sliktā stāvoklī ir ceļš Rīga-Ērgļi pie Kangariem un Bauska-Linde Ogres novada teritorijā, Vidzemes reģionā – ceļi Gulbenes, Madonas, Cēsu, Valmieras, Smiltenes, Alūksnes un Valkas novados, bet Zemgales reģionā – Aizkraukles, Bauskas un daļēji Jelgavas novadā.

Lai veiktu uzturēšanas darbus, nepieciešams, lai ceļi apžūst, jo pārmitrinātam segumam kvalitatīvu uzturēšanu veikt nav iespējams, uzsver LVC.

Tomēr vietās, kur seguma stāvoklis ir ļoti slikts, iespēju robežās uzturēšanas darbus veic arī slapjos laikapstākļos – kritiskākajās vietās bedrīšu dziļumu samazina ar greiderēšanu, līdzinot tikai seguma virskārtu dažu centimetru dziļumā.