“S&P” stabils kredītreitinga nākotnes novērtējums atspoguļo aģentūras viedokli par Latvijas spēju turpmākajos divos gados pārvarēt ārējos izaicinājumus, tostarp Krievijas-Ukrainas konflikta ietekmi, kā arī aģentūras pārliecību, ka Krievijas-Ukrainas karš neizplatīsies NATO dalībvalstu teritorijā, tajā skaitā Latvijā, skaidro FM.

Stabils kredītreitinga nākotnes novērtējums atspoguļo “S&P” vērtējumu, ka Latvijas valdība arī turpmāk ievēros stingru fiskālo politiku, kontrolējot valsts budžeta deficīta un parāda līmeni, neskatoties uz plānoto izdevumu pieaugumu valsts aizsardzībai 2026.-2027. gadā.

Aģentūra uzskata, ka Latvijas valdībai nav domstarpību par galvenajiem vidēja termiņa politiskajiem mērķiem, izvirzot aizsardzības spēju stiprināšanu un valsts drošību kā prioritāti, un vienlaikus turpinot darbu pie reformām, kas stiprinās ekonomikas izaugsmes potenciālu.

“S&P” prognozē, ka vispārējais valdības budžeta deficīts vidēji veidos 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2026.-2028. gadā, ņemot vērā aizsardzības izdevumu pieaugumu līdz 5% no IKP 2026.-2028. gadā.

Lai arī aizsardzības izdevumu pieaugums palielinās valsts budžeta deficītu, “S&P” uzskata, ka Latvija turpinās īstenot stingru fiskālo politiku, ierobežojot valsts parāda pieaugumu.

Aģentūra sagaida, ka Latvijas valdība īstenos fiskālās konsolidācijas pasākumus aizsardzības izdevumu pieauguma daļējai kompensēšanai, tostarp optimizējot valsts budžeta izlietojumu.

Tāpat “S&P” uzskata, ka Latvija vidējā termiņā ievēros apņemšanos uzturēt vispārējās valdības parādu 55% no IKP vai zemākā līmenī.

Lai gan ģeopolitiskie riski ir izraisījuši būtisku Latvijas aizsardzības izdevumu pieaugumu, “S&P” uzskata, ka Latvijas ekonomika ir demonstrējusi noturību, IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugot gandrīz par 30% no 2021. gada līdz 2025. gadam.

“S&P” prognozē, ka šogad Latvijas ekonomikas izaugsmes temps reālajā izteiksmē būs 1,5%, bet 2026. – 2028. gadā tas palielināsies vidēji līdz 2,5% gadā.

Pēc aģentūras domām, ekonomiskās aktivitātes pieaugumu veicina strukturālie faktori, piemēram, sagaidāmais Eiropas Savienības (ES) fondu apguves tempu pieaugums 2026. gadā, kā arī publiskā sektora ieguldījumi infrastruktūrā, drošībā un aizsardzībā, kas stimulēs plašāka iekšzemes pieprasījuma atjaunošanos.

Aģentūra arī min, ka Latvijas darba tirgus ir noturīgs un varētu kļūt saspringtāks, īpaši būvniecības nozarē, veicinot algu pieaugumu un līdz ar to arī mājsaimniecību pirktspējas pieaugumu.

“S&P” secina, ka Latvijas ekonomika ir bijusi noturīga pret sākotnējo Krievijas-Ukrainas kara ietekmi, taču ieilgušais karš rada izaicinājumus tās izaugsmei vidējā termiņā.

“S&P” prognozē, ka, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu NATO alianses austrumu daļā, būs nepieciešams ilgāks laiks, lai drošības riski mazinātos arī pēc pamiera iestāšanās vai kara izbeigšanas Ukrainā.

Aģentūra vērš uzmanību, ka Latvijas īstermiņa ekonomikas izaugsmes perspektīvas un fiskālos rādītājus ietekmēs valsts spēja efektīvi izmantot ievērojamā apjomā pieejamo finansējumu no dažādiem ES instrumentiem.

Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vērtējumā, Latvijai ir ļoti labs kredītreitings un “S&P” lēmums saglabāt to “A” līmenī ir ļoti labas ziņas Latvijas ekonomikai.

Siliņa uzsver, ka investori var Latvijai uzticēties, un apliecina, ka starptautiskie partneri redz Latvijas spēju pārvaldīt riskus, ievērot fiskālo disciplīnu un turpināt attīstību sarežģītos apstākļos.

“S&P” iepriekšējo publikāciju par Latvijas kredītreitingu veica 2025. gada 30. maijā, kad Latvijas kredītreitings palika nemainīgs “A” līmenī ar stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu.