Latvijas specdienestā vērsa uzmanību, ka Krievijas uzņēmumi, tostarp Krievijas valsts dzelzceļa kompānija (RŽD), saskaras ar finanšu darbības problēmām, kas saasinājušās kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā.

Šajā kontekstā Krievijas lēmums slēgt dzelzceļa robežšķērsošanas punktus ir praktisku apsvērumu motivēts un kalpo par pamatu RŽD pieņemt lēmumus ar transporta koridoru uzturēšanu saistīto izmaksu samazināšanai, norādīja specdienestā.

Dažādu nemilitāru izdevumu optimizācija ar mērķi nosegt arvien pieaugošos kara Ukrainā tēriņus kļūst par nozīmīgu Krievijas iekšējo problēmu, kas skar arvien vairāk tautsaimniecības nozaru, tostarp dzelzceļa sektoru, norādīja SAB.

Vienlaikus ir iespējams, ka Krievija lēmumu slēgt vairākus dzelzceļa robežšķērsošanas punktus var izmantot arī informatīvu aktivitāšu pastiprināšanai pret Baltijas valstīm, taču SAB vērtējumā šādas aktivitātes kopumā būtu mazefektīvas un īslaicīgas.

Ņemot vērā, ka Krievija lēmusi slēgt maz izmantotus dzelzceļa koridorus, tas nerada nozīmīgu ekonomisku kaitējumu Latvijai, secinājis SAB.

Kā ziņots, Krievijas valdības rīkojums paredz no 2026. gada 1. jūlija uz laiku apturēt personu, transporta līdzekļu, preču un kravu pārvietošanos caur dzelzceļa caurlaides punktiem atsevišķos posmos uz Krievijas valsts robežas saskaņā ar uzskaitījumu, kas sniegts pielikumā.

Visvairāk robežšķērsošanas punktu slēgti uz Somijas robežas.

Dzelzceļa satiksme pilnībā apturēta arī caur Pečoru-Pleskavas robežšķērsošanas punktu uz Igaunijas robežas, kā arī caur Pitalovas robežšķērsošanas punktu uz robežas ar Latviju.

Pitalovas robežšķērsošanas punkts atrodas uz Rēzeknes-Kārsavas-Pitalovas dzelzceļa līnijas, kas savieno Latviju ar Krievijas Pleskavas apgabalu.

Turklāt faktiski satiksme apturēta tikai caur Pečoru-Pleskavas un Pitalovas robežšķērsošanas punktiem, jo Krievijas robeža ar Somiju jau iepriekš pilnībā slēgta, pamatojoties uz Helsinku lēmumu.

Robežšķērsošanas punktu slēgšanas iemesli nav norādīti.