Grozījumi izstrādāti, lai salāgotu Latvijas un Eiropas tiesību aktus un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Līdz šim Latvijā bija atļauts reklamēt kredīta produktus saimnieciskās darbības veicējiem, savukārt patēriņa kredītu, tostarp kredītkaršu, reklāma privātpersonām bija aizliegta.

Citās Eiropas valstīs šāds aizliegums nepastāv, tāpēc Latvijā regulējums ir stingrāks nekā citviet.

Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš skaidroja, ka savulaik šādam ierobežojumam bija skaidrs mērķis – veicināt atbildīgu aizņemšanos.

Tomēr ekonomiskā vide un sabiedrības finanšu pratība esot mainījusies, vienlaikus tiek ieviesti vairāki mehānismi, kas stiprina kredītņēmēju aizsardzību.

“Tāpēc ir pienācis laiks pārskatīt esošo regulējumu un rast līdzsvaru starp patērētāju aizsardzību un nozares konkurētspēju,” skaidroja Ašeradens.

“Tāpēc ir pienācis laiks pārskatīt esošo regulējumu un rast līdzsvaru starp patērētāju aizsardzību un nozares konkurētspēju,” skaidroja Ašeradens.

Izmaiņas tuvina Latvijas regulējumu Eiropas praksei, vienlaikus saglabājot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, uzskata Ašeradens.

Kredīta produktu reklāmām arī turpmāk būs jāatbilst stingrām prasībām – gan attiecībā uz reklāmas saturu un vizuālo noformējumu, gan tās izvietošanas kārtību.

Reklāma nedrīkstēs veicināt bezatbildīgu aizņemšanos vai radīt iespaidu, ka kredīts ir piemērots risinājums finansiālām grūtībām.

Tāpat reklāmās nedrīkstēs norādīt vai radīt priekšstatu, ka aizņemšanās palielina personas finanšu resursus, aizstāj uzkrājumus vai uzlabo patērētāja dzīves līmeni.

Būs aizliegts arī uzsvērt, cik ātri un viegli iespējams saņemt aizdevumu.

Izmaiņas noteic, ka reklāmā, kurā tiek piedāvāts kreditēt patērētāju, jāiekļauj skaidrs un uzskatāms brīdinājums “Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu” un tam jāatvēl vismaz 10% no konkrētā reklāmas apjoma.

Izmaiņas noteic, ka reklāmā, kurā tiek piedāvāts kreditēt patērētāju, jāiekļauj skaidrs un uzskatāms brīdinājums “Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu” un tam jāatvēl vismaz 10% no konkrētā reklāmas apjoma.

Tāpat izmaiņas paredz, ka kreditēšanas līgumus varēs noslēgt vai grozīt no plkst. 8 līdz 21.

Likumā paredzētas arī tiesības Latvijas Bankai piekļūt statistikas datiem par pārtikas cenām no skeneriem veikalu kasēs.

Deputātu ieskatā tas palīdzēs precīzāk novērtēt dažādu faktoru ietekmi uz pārtikas cenām un patērētāju uzvedību, kā arī padziļināti analizēt cenu izmaiņas un iedzīvotāju reakciju uz tām.

Šobrīd piekļuve šiem datiem ir Centrālajai statistikas pārvaldei, Ekonomikas ministrijai un citām uzraudzības iestādēm.