Latvijā jau vairākus gadus politiķi diskutē un nespēj rast vienošanos, vai būtu ierobežojama un kā būtu regulējama bērnu adopcija no Latvijas uz ārvalstīm. Aktīvāk šīs diskusijas Saeimā notika pērn, kad cita starpā tika domāts uz laiku noteikt aizliegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm.

Pieņemtās izmaiņas nosaka, ka likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989.gada 20.novembra Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā.

Kā aģentūrai LETA norādīja “Attīstībai/Par!” (AP), šī jaunā redakcija turpmāk neļaus bērnus adoptēt uz ASV. 1995.gada 16.februārī Madlēna Olbraita parakstīja konvenciju no ASV puses, taču tā joprojām neesot ratificēta. Atsaucoties uz skaidrojumu izdevumā ” Jurista vārds”, partiju apvienībā norādīja, ka iemesls esot procesuālas dabas un saistīts ar ASV likumdošanas specifiku.

Taču Latvijas adopcijas procesā šis aspekts, saskaņā ar jaunajiem grozījumiem, izrādīsies nepārvarams šķērslis bērnam ceļā uz potenciāli jaunu ģimeni ASV, pauda AP. Vienlaikus partiju apvienībā akcentēja, ka uz ASV, saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju, dodas lielākā daļa bērnu no Latvijas, kas tiek adoptēti uz ārzemēm.

“Bērna labākajās interesēs ir atrasties drošā vidē, kuru spēj nodrošināt tikai ģimene un kvalitatīvas attiecības tajā. Tomēr šobrīd Latvijas sociālās aprūpes iestādēs atrodas vairāk kā 550 bērnu,” informēja AP.

Debatēs politiķis Artuss Kaimiņš norādīja, ka komisija ir sagatavojusi priekšlikumu, kas nosaka adopcijai uz ārvalstīm šaurāku rāmi un lielāku atbildību. Proti, bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu.

Deputāts Juris Pūce (AP) akcentēja, ka AP iebilst pret šīm likuma izmaiņām, jo ar tiem noteikts nolūks aizliegt adoptēt uz ASV Latvijas bērnus. Viņš teica, ka valstis, kuras tiesiskuma ziņā ir reitingu pašā apakšā, varēs adoptēt Latvijas bērnus, kamēr attīstītā ASV – nevarēs. “Man personīgi šķiet nesaprotami, kādu signālu parlaments ar šo vēlas nodot,” pauda parlamentārietis.

Arī opozīcijas deputāti Regīna Ločmele (S) un Boriss Cilevičs (S) kritizēja šādu ieceri, sakot, ka tas ir mēģinājums aizliegt adopciju uz vienu no pasaules bagātākajām valstīm. Ločmele skaidroja, ka tas tiek motivēts ar to, ka Latvijas bāriņtiesām nav iespējas pārbaudīt un sekot līdzi tam, kā dzīvo bērns pēc adopcijas.

Runa pārsvarā esot par bērniem pusaudžiem un bērniem ar invaliditāti, kuri “Latvijā nevienam nav vajadzīgi kā bērni uz visu mūžu”, teica opozicionāre. Tikmēr Cilevičs piebilda, ka šāds piedāvājums ļauj secināt, ka mums ir “nospļauties par šiem bērniem”. Pret to iebilda Kaimiņš, sakot, ka tā nebūt nav. Viņš skaidroja, ka ir virkne gadījumu, kad ārzemēs bērni tiek pāradoptēti, un Latvijai pār to vairs nav nekādas kontroles.

“Lai būtu zināma atgriezeniskā saite ar adoptējamo, ir nepieciešama likumiskā sadarbība,” uzsvēra Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Kaimiņš.

Minētās izmaiņas tika pieņemtas, balsojumā 59 parlamentāriešiem balsojot par, 18 – pret un diviem deputātiem atturoties.

Plānots, ka likums stāsies spēkā 2022.gada 1.jūlijā. Savukārt līdz nākamā gada 30.jūnijam sāktajās adopcijas uz ārvalstīm lietās būs piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā adopcijas procesa aizsākšanas brīdī.

Adopcija uz ārvalsti būs iespējama, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņems Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.

Ārvalstu adopcijas komisijas izveides kārtību, sastāvu un kompetenci noteiks Ministru kabinets.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš iepriekš norādījis, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis komisijas uzmanības lokā pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm.