Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šos grozījumus trešdien pirmajā lasījumā neatbalstīja.

Satiksmes ministrija (SM) lūdza likumprojektu izveidot kā komisijas iniciētu, kā arī lūdza tam noteikt steidzamību. Tomēr komisija likumprojekta virzību pirmajā lasījumā neatbalstīja.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka, lai likumprojektu varētu pārņemt nākamā Saeima, tam jāgūst atbalsts vismaz pirmajā lasījumā, tādēļ likumprojekta tālākā virzība būs atkarīga no Saeimas lēmuma, vai likumprojektu nodot komisijai, un attiecīgi no nākamā komisijas lēmuma.

Viņa arī uzsvēra, ka šis likumprojekts ir sagatavots daudz labāk nekā iepriekšējais, tādēļ to varētu nodot izskatīšanai nākamajai Saeimai, kā arī ir iespēja sākt visu no jauna.

SM parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks sēdē skaidroja, ka izmaiņas jāpieņem steidzamības kārtā, jo 2022. gadā ostu reforma netika pabeigta un ostas ceturto gadu strādā pārejas režīmā, termiņi ir pagājuši, bet normas palikušas. Tāpat viņš uzsvēra, ka šī reforma “gadus ir karājusies gaisa”, ir neskaidrs pārvaldības modelis un ostas zaudē konkurētspēju.

Pēc viņa teiktā, likumprojektā ir trīs galvenās izmaiņas. Tostarp tiks noteikts skaidrs statuss, kas atbilst realitātei, proti, ostas pārvalde ir atvasināta publiska persona. Tāpat plānots noteikt divas teritorijas – pamatdarbības un industriālo, nosakot katras teritorijas zemes režīmu, kā arī ostas padomes modelis, kurā strādātu trīs valsts pārstāvji un trīs pašvaldības pārstāvji, rīkojot atklātu konkursu.

Viņš arī informēja, ka izmaiņas attiecas uz mazajām ostām. Līdz šim mazo ostu valdēs varēja strādāt līdz desmit valdes locekļiem, bet turpmāk – ne vairāk kā pieci locekļi.

LETA jau ziņoja, ka Ostu likumprojekta mērķis ir apvienot vienā likumprojektā priekšlikumus grozījumiem Ostu likumā, kas bija iekļauti Saeimā iepriekš iesniegtajā likumprojektā, priekšlikumus, saņemtos viedokļus no ostu pārvaldēm, Ventspils pašvaldības un Mazo ostu asociācijas. Konsultāciju rezultātā likumprojektā iekļauti vairāki priekšlikumi, kas vērsti uz ostu attīstības iespēju paplašināšanu un praksē identificētu tiesību piemērošanas jautājumu risināšanu.

Likumprojektā ietverto grozījumu mērķis ir novērst ostu pārvaldības regulējuma nenoteiktību un radīt ostām paredzamu tiesisko regulējumu ilgtermiņa ieguldījumiem. Grozījumi risina jautājumus, kas nozarē apzināti jau vairākus gadus, tostarp ostu pārvalžu tiesiskā statusa sakārtošanu atbilstoši faktiskajai situācijai, valsts un pašvaldības līdzsvarotu pārstāvību ostas padomē, ostas teritorijas nodalīšanu pamatdarbības un industriālajā daļā.

Likumprojektā ir ietvertas būtiskas izmaiņas ostu pārvaldības regulējumā. Likumprojekts precizē ostu teritorijas iedalījumu ostas pamatdarbības teritorijā un ostas industriālajā teritorijā, nosaka vienotu regulējumu ostu pārvalžu funkcijām, ostu padomju darbībai un nekustamo īpašumu pārvaldībai ostās.

Likumprojektā tiek precizēts regulējums par nekustamā īpašuma tiesisko režīmu ostās, skaidrāk nosakot ostu pārvalžu valdījumā esošo valsts un pašvaldību īpašumu apjomu, kā arī gadījumus, kad atsevišķi nekustamie īpašumi netiek nodoti ostas pārvaldes valdījumā. Vienlaikus tiek pilnveidots regulējums par ostas pārvaldes tiesībām rīkoties ar tās valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, tostarp tos iznomāt, piešķirt apbūves tiesības un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Likumprojektā precizēts arī regulējums par pašvaldību tiesībām atjaunot valdījumu uz ostas industriālajā teritorijā esošu pašvaldības īpašumu, kā arī noteikti nekustamā īpašuma atsavināšanas, maiņas un pārvaldīšanas nosacījumi ostas teritorijā.

Lai nodrošinātu profesionālu, caurskatāmu un uz kompetenci balstītu ostu pārvaldību, likumprojektā paredzēts, ka ostu padomju locekļi un ostu pārvaldnieki tiek atlasīti atklāta konkursa kārtībā. Likumprojekts nosaka arī minimālās kvalifikācijas un reputācijas prasības kandidātiem. Plānots, ka Ventspils un Rīgas ostu padomēs būs trīs locekļi no attiecīgajām pašvaldībām un trīs pārstāvji, kurus izvirza satiksmes, ekonomikas un finanšu ministri.

Likumprojektā ietverti arī pārejas noteikumi, kas nodrošina nepārtrauktu ostu pārvalžu darbību pēc likuma spēkā stāšanās. Pārejas periodā tiek saglabāta līdzšinējo pārvaldes institūciju funkcionalitāte, nosakot kārtību un termiņus ostu padomju locekļu iecelšanai, kā arī nodrošinot esošo Ministru kabineta iecelto ostu valžu locekļu pilnvaru turpināšanos līdz jauno padomju pilnvērtīgai izveidei.

Pārejas noteikumos paredzēts, ka Ministru kabineta ieceltais ostas valdes loceklis turpina pildīt ostas padomes locekļa pienākumus, bet ne ilgāk kā piecus gadus no attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

Vienlaikus pārejas noteikumi nodrošina ostu pārvaldnieku amata pienākumu nepārtrauktu izpildi, paredzot, ka esošie Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas un mazo ostu pārvaldnieki turpina pildīt savus pienākumus līdz jaunu pārvaldnieku izraudzīšanai atklātā konkursā, bet ne ilgāk kā piecus gadus pēc likuma spēkā stāšanās.

Pārejas posms noteikts arī attiecībā uz mazo ostu valžu locekļiem, paredzot, ka pašvaldības nodrošina, ka esošie valžu locekļi pilda savus pienākumus, līdz pašvaldību dome ir izveidojusi mazo ostu valdes atbilstoši noteiktajām prasībām, bet ne ilgāk kā vienu gadu pēc attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās.