Grozījumi paredz deleģēt Ministru kabinetam (MK) noteikt, kurām dzīvnieku barības kravām no trešajām valstīm veicama robežkontrole, kā arī prasības un kārtību, kādā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šo kontroli veic.

Saeimas Preses dienests informēja, ka grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā paredzēti, lai nodrošinātu, ka caur Latvijas teritoriju netiek pārvadātas Ukrainā nolaupītās kravas, tostarp graudi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka grozījumi paredz iespēju kontrolēt barības kravas, tostarp ņemt paraugus laboratoriskai testēšanai, lai pārbaudītu to izcelsmi. Tas ir īpaši būtiski gadījumos, kad pastāv aizdomas, ka kravas faktiskā izcelsme neatbilst pavaddokumentos norādītajai vai tā varētu būt saistīta ar Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām.

MK būs jānosaka, kurām no trešajām valstīm ievestajām dzīvnieku barības kravām piemērojama kontrole, kā arī jāizstrādā kontroles prasības un kārtība.

PVD veiks barības kravu robežkontroli un paraugu ņemšanu, savukārt laboratorisko izmeklēšanu nodrošinās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “Bior” kā oficiālās kontroles laboratorija.

Komisijā norādīts, ka sākotnēji nepieciešamība pēc šādas kontroles konstatēta attiecībā uz barības kravām, ko pārvieto no Krievijas un Baltkrievijas un kuras nav paredzēts izplatīt Eiropas Savienībā. Vienlaikus jāņem vērā, ka nākotnē var mainīties gan kontrolējamo produktu veidi, gan to pārvietošanas maršruti un izcelsmes norādīšanas veidi, tādēļ nepieciešams elastīgs kontroles mehānisms, kas ļautu reaģēt uz šādām izmaiņām.

LETA jau vēstīja, ka valdība šogad 8. septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka PVD no tranzītā pārvadātām graudu kravām varēs ņemt paraugus un veikt laboratoriskos izmeklējumus deklarētās izcelsmes valsts pārbaudei.

Latvija ir aizliegusi Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importu jeb laišanu brīvā apgrozībā Latvijā, un 2026. gada augustā aizliegums tika vēl paplašināts. Izmantojot ārējā tranzīta muitas procedūru, trešo valstu preces var šķērsot Latvijas un Eiropas Savienības (ES) muitas teritoriju, nenonākot ES tirgū un netiekot laistas brīvā apgrozībā.

Vienlaikus Ukraina ir sniegusi informāciju par ievērojamiem okupētajās Ukrainas teritorijās nelegāli iegūtu graudu apjomiem un risku, ka daļa šo graudu ar Krievijas izcelsmes dokumentiem varētu tikt pārvietota arī caur Latvijas ostām. Ņemot vērā saņemto un apstiprināto informāciju par neraksturīgi straujo pieprasījuma pieaugumu graudu tranzītam un pārkraušanai no Krievijas, ZM pauda, ka ir nepieciešams veikt visaptverošu pārbaudi tranzīta graudu izcelsmei Latvijas ostās.

Ministrijā norāda, ka līdz šim pārtikas graudiem netika veiktas pārbaudes ar mērķi noteikt to deklarēto ģeogrāfisko izcelsmi, līdz ar to nebija pieejami objektīvi pierādījumi, kas ļautu apstiprināt graudu faktiskās izcelsmes atbilstību pavaddokumentos norādītajai izcelsmei.

ZM skaidro, ka PVD turpmāk veiks pārtikas graudu sūtījumu kontroli arī gadījumos, ja graudus nav paredzēts izplatīt ES, tostarp, ja pastāv aizdomas, ka pārtikas graudu izcelsme ir no Ukrainas pagaidu okupētajām teritorijām. Dienests noņems paraugus, lai veiktu laboratoriskos izmeklējumus, lai aizdomas par pavaddokumentos norādīto izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu apstiprinātu vai noraidītu.

Grozījumi paredz arī iespēju iekasēt priekšapmaksu no atbildīgajām personām par minēto kravu robežkontroli un laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc valdības sēdes atzina, ka minētās pārbaudes kopumā var aizņemt laiku līdz vienam mēnesim, jo pārbaudes jāveic sadarbībā ar citu valstu institūcijām. Šajā laikā pārbaudāmās kravas ostās aizturēt nevar, bet, ja par kādu no šīm kravām tiks saņemta informācija, ka tajās bijuši zagtie Ukrainas graudi, tad Latvija šo informāciju uzreiz varēs nodot graudu pircējiem.