Apakškomisijas vadītāja Linda Matisone (AS) sacīja, ka apakškomisija saņēmusi daudzas vēstules no izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kurās teikts, ka izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji bažījas par periodu līdz šī gada 1.jūlijam, kad stājās spēkā jauns regulējums.

Izmitinātāji saskārušies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām samaksāt PVN 21% apmērā par platformu izmantošanu iepriekšējos trīs gados un 12% PVN par izmitināšanu iepriekšējos trīs gados.

VID Nodokļu pārvaldes direktore Ilze Jankova informēja, ka jau no 2010.gada šo pakalpojumu sniedzējiem bija jāreģistrējas PVN reģistrā, bet no 1.jūlija ir spēkā īpašā kārtība tikai par saņemtajiem pakalpojumiem no ES.

Jankova skaidroja, ka nodokļu maksātājiem, kuri izmanto platformu pakalpojumus, īpašā PVN reģistrācijas kārtība neatcēla pienākumu reģistrēties PVN maksātāju reģistrā un nomaksāt PVN par katru darījumu, kā arī nomaksāt PVN par platformas sniegto pakalpojumu.

PVN par veiktajiem darījumiem ir jānomaksā par pēdējiem trīs gadiem vai no darbības sākšanas brīža.

Jankova uzsvēra, ka no 2010.gada līdz 2025.gada 30.jūnijam viesu izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, izmantojot ārvalstu platformu, PVN reģistrā bija jāreģistrējas obligāti.

Par saņemto platformas izmantošanas pakalpojumu VID aprēķina PVN ar tiesībām uz priekšnodokli, un arī viesu izmitināšana tika aplikta ar PVN.

Arī Finanšu ministrijas (FM) Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka norādīja, ka regulējums par PVN nomaksu ir spēkā no 2010.gada.

Āmare-Pilka skaidroja, ka ir daļa nodokļu maksātāju, kas šo regulējumu nepiemēroja, bet arī neziņoja, ka ir grūtības to piemērot.

Apakškomisijas sēdē vairākas privātpersonas, kuras sniedz izmitināšanas pakalpojumus ar “Booking” vai “Airbnb” starpniecību, norādīja, ka vairākkārt konsultējušās ar VID par nodokļu nomaksu, un viņiem nav skaidri pateikts, ka būtu jānomaksā PVN par darījumiem ar platformām.

Tāpat izmitinātāji uzsvēra, ka izmitināšanas pakalpojums tiek sniegts Latvijā un tam nav sakara ar pārrobežu pakalpojumu, atsaucoties uz saņemtajiem VID skaidrojumiem, ka saimnieciskās darbības veicējam PVN nav jāmaksā, jo pakalpojums ir sniegts Latvijas teritorijā.

Vienlaikus izmitinātāji norādīja, ka “Booking” un “Airbnb” jau piemēro PVN savās reģistrācijas valstīs no iekasētās komisijas maksas, uz ko Jankova vērsa uzmanību, ka VID to nevar zināt, kamēr pakalpojuma sniedzēji nav iesnieguši VID šos rēķinus, kuros parādās nomaksātais PVN.

Arī Matisone uzsvēra, ka vairāki izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji sūdzas, ka VID iepriekš sniedzis nepareizas konsultācijas un maldinājis, ka PVN nav jāmaksā.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājas vietniece Anita Kozlovska secināja, ka ir bijusi komunikācijas kļūda, pakalpojumu sniedzēji nav bijuši pietiekami informēti un nav sapratuši, kā jārīkojas.

Vienlaikus Kozlovska vērsa uzmanību, ka ar jebkurām darbībām nedrīkst aizskart tos izmitinātājus, kuri ir godprātīgi pildījuši likumu un reģistrējušies PVN reģistrā.

Matisone uzsvēra, ka kopš 1.jūlija ir spēkā “ļoti labs instruments, kas radīts, lai izmitināšanas pakalpojumu sniedzējus izvilktu no ēnu ekonomikas, taču nedrīkst ar piemērotajām PVN nomaksas nokavējuma naudām sodīt nodokļu maksātājus”.

Matisone aicināja atrast risinājumu, lai izmitinātāji nebaidītos reģistrēties un maksāt 12% PVN no apgrozījuma un 21% no “Booking” un “Airbnb”.

Savukārt Jankova norādīja, ka VID varētu pārskatīt metodiskos materiālus. “VID nevar darboties pret likuma normu. Ja kāds uzskata, ka ticis nepareizi konsultēts, lūdzam iesniegt pierādījumus VID un tie tiks vērtēti,” teica Jankova.