Grozījumi virzīti steidzamības kārtībā, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Vienlaikus plānots noteikt izņēmumus, kad tomēr iespējams izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas. Kā izņēmumi plānoti gadījumi, kas pamatoti ar ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, studiju vai studiju prakses vajadzību, kā arī valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem, norādīts likumprojekta anotācijā.

Tāpat paredzēts papildināt arī uzturēšanās atļauju izsniegšanas vai reģistrēšanas un anulēšanas tiesisko regulējumu. Plānots noteikt, ka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu varēs atteikt arī gadījumos, kad kompetentas valsts iestādes konstatējušas, ka ārzemnieks publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu. Tas būs iespējams arī, ja konstatēts, ka ārzemnieks sniedzis būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai konstitucionālo iekārtu, vai arī pats ir veicis šādas darbības vai citādi rīkojies pretēji valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm.

Šādas izmaiņas plānots ieviest arī attiecībā uz termiņuzturēšanās un pastāvīgo uzturēšanās atļauju anulēšanu.

Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā.

Kā ziņots, 22.martā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes paziņoja, ka šis varētu būt īstais brīdis pārskatīt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.

Iekšlietu ministrija rosināja, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam tiek apturēta pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana, izņemot vairākus gadījumus, kuros minētajiem ārzemniekiem ir tiesības pieprasīt šīs atļaujas.