2023.gada 9.novembrī veiktie grozījumi likumā ieviesa jaunu tiesību institūtu – partnerību. Minētais likums stājās spēkā 2024.gada 1.jūlijā.

Lai nodrošinātu šo attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību, partnerības regulējums ir ietverts arī citos likumos – Fizisko personu reģistra likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, Pacientu tiesību likumā, likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Maksātnespējas likumā, likumā “Par valsts pensijām” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Saskaņā ar Notariāta likuma 107.12 pantu zvērināts notārs taisa notariālo aktu par partnerību, ja divas pilngadīgas fiziskās personas kopā personīgi ierodas pie zvērināta notāra un apliecina, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Partnerība nav pielīdzināma laulībai.

AAL ir paredzētas cietušā un liecinieka tiesības neliecināt pret sevi un savu saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga saimniecība.

Grozījumos paredzētas liecinieka un cietušā tiesības neliecināt pret partneri, kā arī ierobežojumi partnerim noteiktos gadījumos uzņemties aizstāvību vai pārstāvību.

Lai arī minētās tiesības un ierobežojumi šobrīd ir konstatējami attiecīgo tiesību normu piemērošanas rezultātā, AAL tiešā tekstā ietveramas norādes uz partnerības attiecībām.

Tādējādi tiks ievērota ne tikai AAL izveidotā attiecīgo jautājumu regulēšanas pieeja, bet arī nodrošināta efektīvāka partnerības attiecībās esošu personu aizsardzība.

Tāpat parlaments atbalstīja Nacionālās apvienības (NA) deputāta Uģa Mitrevica priekšlikumu, kas paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesā sodītajai personai piemērotais naudas sods samaksājams ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no dienas, kad stājies spēkā nolēmums par sodu. Patlaban noteiktais termiņš ir viens mēnesis.

Mitrevics arī rosina paredzēt, ja sodītā persona ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā nolēmums par sodu, samaksā naudas sodu 80% apmērā, lēmums par naudas sodu ir atzīstams par izpildītu.

Bet, ja naudas sods nav samaksāts mēneša laikā, tad sodītajai personai piemērotais naudas sods samaksājams pilnā apmērā.

Savukārt, ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu stājies spēkā, lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.

Mitrevics paziņojumā medijiem, pamatojot priekšlikumus, skaidro, ka tie ir vērsti uz sistēmas vienkāršošanu un administratīvo resursu lietderīgu izmantošanu.

Kā norāda deputāts, tie paredz atteikties no tūlītējas lietu nodošanas tiesu izpildītājiem un sodu nomaksu veicināt ar efektīvākiem un taisnīgākiem mehānismiem, piemēram, valsts pakalpojumu pieejamības ierobežojumiem nesamaksāta soda gadījumā.

“Rezultāts būtu vienkāršāka, lētāka un cilvēkiem saprotamāka sistēma. Rezultātā mazāk birokrātijas, mazāk kļūdu un mazāk nevajadzīgu izmaksu gan iedzīvotājiem, gan valstij,” pauž Mitrevics, norādot, ka tas būtu solis pretī cilvēkiem, kuri uzticas valstij, jo valsts uzticas cilvēkiem.