Siliņai vairākkārt tika uzdots jautājums, vai aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P) pēc notikušā būtu jāatkāpjas, uz ko premjere konkrētu atbildi nesniedza, taču veltīja kritiku ministra rīcībai.

Viņa sacīja, ka aizsardzības un drošības nozari valdība ir ļoti būtiski atbalstījusi, šī mērķa vārdā vairākām citām jomām nepalielinot vai pat samazinot finansējumu.

“Divu miljardu budžets tomēr prasa no ministra lielāku sapratni, ka no viņa arī prasīs!” pauda Siliņa.

Valdības vadītāja uzsvēra, ka situāciju ar iedzīvotāju apziņošanu pēc ceturtdien notikušā dronu incidenta viņa noteikti nevērtē kā labu vai apmierinošu un ministrs to zina.

Līdz ar to tuvākajā laikā Siliņai būšot nopietna saruna ar Sprūdu.

“Tas nav normāli, ka mēs jau kuro reizi nevaram īsti neko izdarīt,” sacīja premjerministre.

Viņa piebilda, ka bruņoto spēku spēja reaģēt uz gaisa telpas apdraudējumu, paceļot gaisā iznīcinātājus, ir “laba ziņa”, bet iedzīvotājus bez laicīgas apziņošanas atstāt nedrīkst, lai arī kurš būtu aizsardzības ministrs.

“Jebkurā gadījumā prasās no aizsardzības jomas lielāka atbildība pret Latvijas iedzīvotājiem par to, ka šis finansējums ir saņemts, un tagad viņi ir gatavi izdarīt jebko, kas ir viņu spēkos, kaut vai arī pārorientējot prioritātes,” intervijā radio rezumēja Ministru prezidente.

Vēlāk tviterī premjere paziņoja, ka Sprūds uz sarunu aicināts pirmdien, 11. maijā.

“Situācija ar dronu incidentu risinājumiem ir neapmierinoša,” raksta Siliņa.

Valdības vadītāja jau ceturtdien pēc Krīzes vadības sēdes žurnālistiem pauda neapmierinātību, ka šūnu apraides ziņojums par rīta agrumā notikušo drona incidentu naftas produktu uzglabāšanas objektā Rēzeknē tika izsūtīts tikai pēc tam, kad tas jau bija noticis.

Arī aizsardzības ministrs Sprūds vēlāk preses konferencē Rēzeknē sacīja, ka jautājums par to, vai šūnu apraide nav bijusi novēlota, ir pamatots, tāpēc ir jāizvērtē, kas ir nostrādājis, bet kas nav.

“Es arī šādu izvērtējumu un pārbaudi veikšu un uzdošu veikt bruņoto spēku ietvaros, [vērtējot], kas ir tas, kas ir nostrādājis vai nav nostrādājis,” solīja Sprūds.

Vienlaikus viņš atzina, ka šūnu apraide tiek iedarbināta, apkopjot “zināmu informācijas kopumu”.

Pēc viņa paustā, ir “daudz informācijas katru nakti”, taču diez vai šūnu apraide būtu jāiedarbina “katru minūti”.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka notikušais tiks vērtēts un nepieciešamības gadījumā algoritmus pilnveidos.

Kā ziņots, ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti, no kuriem vismaz viens nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.

Tiek uzskatīts, ka vēl viens drons varētu būt nokritis nomaļākā vietā, bet cits drons atstājis Latvijas gaisa telpu.

Ludzas, Balvu un Rēzeknes apkārtnē esošie cilvēki pēc dronu ielidošanas savos mobilajos tālruņos saņēma šūnu apraides paziņojumus par apdraudējumu gaisa telpā.

Nacionālie bruņotie spēki atgādina – kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, ir iespējama tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts.