Siliņa kolēģiem uzsvēra, ka Latvijas prioritāte daudzgadu budžeta veidošanas sarunās ir drošība, runājot ne tikai par pierobežu, bet par visa Austrumu reģiona drošību.

Siliņa norādīja, ka šobrīd arvien skaidrāk iezīmējas Austrumu robežas telpa – no Somijas līdz Polijai un Ukrainai.

“Tas nozīmē, ka investīcijas mobilitātē, savienojamībā un infrastruktūrā, tostarp “Rail Baltica”, ir būtiskas visas Eiropas drošībai,” uzsvēra Siliņa.

Sanāksmē apspriesta arī nepieciešamība stiprināt Eiropas konkurētspēju, tostarp veicinot investīcijas jaunajās tehnoloģijās un inovācijās.

Siliņa uzsvēra, ka viņai ir svarīgi, lai Eiropā būtu atbalsts Latvijas uzņēmējiem un lai Latvijā ienāktu jaunas investīcijas gan mākslīgajā intelektā, gan citās progresīvās tehnoloģijās.

“Mums ir jādomā, kādas nozares būs izšķirošas nākamajos septiņos gados,” sacīja Siliņa.

Tāpat Ministru prezidente uzsvēra nepieciešamību turpināt darbu pie taisnīgākiem tiešmaksājumiem Latvijas lauksaimniekiem.

Sanāksmes laikā ES līderi tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai runātu par Krievijas agresijas pret Ukrainu sekām un turpmāku atbalstu Ukrainai.

Siliņa uzsvēra, ka ES atbalsts Ukrainai ir būtisks gan Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanai, gan visas Eiropas drošībai, īpaši atzīmējot pēdējo dienu laikā panākto vienošanos par 90 miljardu eiro atbalsta aizdevumu Ukrainai.

Neformālajā Eiropadomē ES valstu un valdību vadītāji tikās arī ar reģiona partneriem – Ēģiptes, Sīrijas, Libānas un Jordānijas līderiem, kā arī Persijas līča sadarbības padomes ģenerālsekretāru, lai diskutētu par situāciju Tuvajos Austrumos, tostarp par spriedzi Hormuza šaurumā un tās ietekmi uz energoresursu cenām un piegāžu drošību.

Jau vēstīts, ka Nikosijā, Kiprā, 23. aprīlī un 24. aprīlī notika neformālā ES dalībvalstu vai to valdību vadītāju sanāksme.