“Ja militārais apdraudējums palielinās, tad mēs arī neizslēdzam ceļu un dzelzceļu demontāžu,” norādīja ministrs.

Sprūds skaidroja, ka gan Militārā padome, gan Satiksmes ministrija ir iesniegušas apkopojumu šajā jautājumā.

“Skaidrs, ka pamatprincipi ir skaidri. Šie padomi ir jāņem vērā. Neviens okupantu militārais vagons Latvijas teritorijā nebrauks,” tā jautājumu, vai austrumu robežas stiprināšanā ietilpst sliežu nojaukšana pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, komentēja ministrs.

Vaicāts par Vācijas laikraksta “Welt” ziņoto, ka NATO plāno ievērojami palielināt ieroču un munīcijas krājumus austrumu flangā un izveidot jaunu aizsardzības zonu, un prasīts, vai tas Latvijai paredz kaut ko jaunu, Sprūds skaidroja, ka kopīgi ar sabiedrotajiem notiek virzība vairākos lielajos jautājumos par austrumu robežas stiprināšanu gan gaisā, gan uz sauszemes.

Ministrs solīja, ka, tiklīdz būs nepieciešams papildu skaidrojums iedzīvotājiem, dialogs notiks.

Kā vēstīts, Saeima iepriekš noraidīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības lēmumprojektu, kas paredzēja demontēt Latvijas-Krievijas pierobežas dzelzceļa infrastruktūru.

Vienlaikus vairākām Latvijas ministrijām un drošības iestādēm bija uzdots līdz 2025. gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā.

Turklāt Baltijas valstu prezidenti ir uzsvēruši, ka šādam lēmumam jābūt kopīgam.

Kā iepriekš norādīja Sprūds, ja militāro ekspertu un drošības iestāžu atzinumā būs norādīts, ka pie austrumu robežas esošo dzelzceļa sliežu demontāža ir efektīvākais risinājums Latvijas drošības nosargāšanai, šis padoms tiks ņemts vērā, koordinējoties starp Baltijas valstīm.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns decembra sākumā intervijā TV3 sacīja, ka Latvijas armijai jau ir plāni, kā zināmu apdraudējumu apstākļos liegt mobilitāti pa dzelzceļu.