Pēc Smiltēna teiktā, tiesu sistēmas reformas balstās divos virzienos. Viens no tiem ir tiesu varas stiprināšana, pārdalot vakantās tiesnešu amata vietas un nostiprinot tiesu juristu institūtu, un otrs virziens ir Kriminālprocesa likuma pilnveide, lai nodrošinātu efektīvāku un ātrāku lietu izskatīšanu.

Ministrs uzsvēra, ka spēkā esošais Kriminālprocesa likums pieņemts pirms vairāk nekā 20 gadiem, tādēļ nepieciešams uz kriminālprocesu raudzīties sistemātiski un veidot jaunu regulējumu, kas ļautu paātrināt lietu izskatīšanu.

Jau ziņots, ka pieaugošais lietu apjoms, ilgstošie procesu termiņi un cilvēkresursu izaicinājumi tiesu sistēmā prasa ilgtermiņa un strukturālus risinājumus, iepriekš norādīja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

AT aģentūru LETA informēja, ka patlaban pirmās instances civillietās vidējais lietu izskatīšanas termiņš sasniedz 8,2 mēnešus, bet apelācijas instancē krimināllietās – 8,7 mēnešus, savukārt saistību piespiedu izpildīšanas pieteikumu skaits gada laikā pieaudzis 2,5 reizes.

“Tikai mērķtiecīga un koordinēta rīcība ļaus nodrošināt, ka tiesu sistēma saglabājas efektīva, savlaicīga un uzticama gan sabiedrībai, gan uzņēmējdarbības videi. Šo jautājumu risināšanai ir sāktas vairākas reformas, kuru turpināšanai ir nepieciešams politiskais atbalsts,” norādīja Strupišs.

AT norādīja, ka, lai paātrinātu tiesu darbu un mazinātu noslodzi, tieslietu nozare patlaban virza vairākas praktiskas reformas, un vēl dažas ir iecerēts sākt.